Tuvojas gadumija, kas ir laiks, kad rīko krāšņus sarīkojumus, balles, tajā skaitā masku balles. Vēstures fakti liecina, ka pirms gandrīz simt gadiem latvieši bija naski uz maskošanos.
Ilzīte Ozoliņa, muzeja krājumu glabātāja, stāsta, ka pirmās brīvvalsts laikā balles rīkoja bieži, ne tikai gadumijā. Biežāk tās organizēja biedrības, piemēram, ugunsdzēsēji, kultūras biedrības. Balle parasti sākās ar priekšlasījumu, teātri vai koncertu. Pasākuma laikā darbojās bufete un zirguzraudzība. Sarīkojums bieži sākās trijos dienā un ilga līdz nākamās dienas četriem rītā.
Jaunjelgaviete Meta Šlesere stāsta, ko savukārt viņai stāstījuši vecāki Alma un Kārlis Arpes. Viņi dzīvoja Jaunjelgavā, apprecējās 1935. gadā. “Karnevāls jeb masku balle bija ļoti liels notikums. Labākajām maskām piešķīra balvas. Tās jau laikus izlika sadraudzības nama (tagad — kultūras nama) logā,” stāsta Meta Šlesere. “Ja pareizi atminos, tad balvas izlika pat pusgadu iepriekš. Tās bija dārgas mantas, piemēram, lielākas un mazākas pusdienu servīzes ar zelta maliņām, tāpēc stimulēja veidot maskas un ar tām piedalīties ballē. Cilvēki ļoti gatavojās. Atceros, ka vecāki teica — bija smagās maskas. Ar tādām ienāca, nostājās zāles stūrī un tā arī stāvēja. Piemēram, siena guba, kas gan bija ļoti smalki veidota. ◆
