Aizkraukles novada domes deputāti apmeklēja SIA “Seces koks” jaunuzbūvēto šķeldas katlumāju. Pēc tehnisku problēmu novēršanas tā no 8. aprīļa siltumenerģiju piegādā uzņēmumam “Aizkraukles siltums”, nodrošinot gan plānoto jaudu, gan temperatūru, līdz ar to gāze apkurei pašlaik netiek izmantota.
Plānots, ka “Aizkraukles siltums” gāzi neizmantos visu vasaru, to kurinās vien mīnus 15 — 20 grādu ziemas salā, kad “Seces koks” nespēs nodrošināt visu pilsētai vajadzīgo siltumenerģijas daudzumu.
SIA “Seces koks” īpašnieki Aigars Kalniņš un Gunārs Grandāns izrādīja jauno katlumāju, pastāstīja par tās darbību un atbildēja uz deputātu jautājumiem. “Salīdzinot ar padomju laikā celtajām katlumājām, šī ir ļoti moderna. Eiropa ir ienākusi Aizkrauklē,” atzina deputāts Edgars Bricis.
Šomēnes uzņēmumam “Aizkraukles siltums” ir pārdotas 1753 megavatstundas siltumenerģijas par 31,5 eiro par megavatstundu. Saskaņā ar līgumu tāda maksa būs piecus gadus.
“Mums nav zināma “Aizkraukles siltuma” saražotās siltumenerģijas pašizmaksa, bet, pēc mūsu aptuveniem aprēķiniem, mūsu saražotais siltums, kas maksā 31,5 eiro par megavatstundu, ir par apmēram 7,5 eiro lētāks nekā “Aizkraukles siltuma” saražotais,” saka Aigars Kalniņš. “Mēs par tādu cenu gadā saražosim trīs ceturtdaļas pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas. Vienu ceturtdaļu ražos “Aizkraukles siltums”, kurinot ar gāzi. Tas nozīmē, ka vienas megavatstundas cena varētu samazināties par 5,25 eiro. Ja gāzes cena pazemināsies, tad megavatstunda varētu maksāt par apmēram sešiem eiro mazāk nekā tagad.”
Šķeldu no apkārtējiem koku un zaru pārstrādātājiem savāc un piegādā uzņēmums “AKE Loģistika”. Rudenī “Seces koks” plāno veikt pārrunas ar vietējiem piegādātājiem par iespējamo turpmāko sadarbību.
Viss process ir automatizēts, katlumājas darbinieki ievada vajadzīgos parametrus un uzrauga
iekārtu darbību datoru ekrānos. Pie krāsns mutes ir kamera, lai operators attālināti datorā varētu uzraudzīt degšanas procesu. Pavisam katlumājā maiņās strādā pieci darbinieki. Šķeldu dienā piegādā divas — trīs kravas automašīnas. Aigars Kalniņš sola, ka uzņēmums par saviem līdzekļiem salabos Rūpniecības ielas piebraucamo ceļu gar sākumskolu.
Saistībā ar iedzīvotāju bažām par dūmiem uzņēmuma īpašnieki atbildēja, ka lieli dūmi bija pāris dienu, kad katlumājai strauji tika palielināta katla jauda, tā sasniedza maksimumu, un gaisā nokļuva arī liels tvaiku daudzums, jo šķelda bija mitra.
Ikdienā debesīs vīsies maza gaišu dūmu strūkliņa, tomēr, ja atkarībā no pilsētas karstā ūdens patēriņa apjoma atkal nāksies strauji palielināt jaudu, var rasties arī lielāki dūmi. Dažkārt atkarībā no āra gaisa temperatūras pusstundas laikā jaudu nākas palielināt uz pusi. Bet šis process ilgst, maksimums, pusstundu.
“Kad sākām darbināt katlumāju, mums vēl nebija pieredzes, precīzi nezinājām, kurās diennakts stundās kāda jauda būs nepieciešama,” stāsta katlumājas vadītājs Artis Salmiņš. “Tagad, kad to zinām, jau laikus kāpinām jaudu un siltumenerģiju piegādājam ar piecu procentu rezervi.”
“Kāpēc ir tik īss skurstenis?” jautā iedzīvotāji. Aigars Kalniņš skaidro, ka ražotājs tādu ir paredzējis — dūmvads ir 20 metru augsts, un tādi ir daudz kur Eiropā.
“Dūmgāzēs ir seši procenti skābekļa, tas ir ļoti labs rādītājs un nozīmē, ka viss skābeklis nav sadedzis. Ja sadeg viss skābeklis, dūmi ir melni. Tā kā dūmvadam ir filtri, kas aiztur sīkās nesadegušās kurināmā daļiņas, sniegs ziemā melns nepaliks,” stāsta Artis Salmiņš.
“Pie mums nebūs sliktāk kā citur — šādas katlumājas ir arī Austrijas kūrortos, kur ārstējas plaušu slimnieki, bet Latvijā līdzīgas šķeldas kaltumājas ir Rīgā, Salaspilī, Smiltenē, Preiļos un Brocēnos. “Seces koka” katlumājas dūmgāzes iedzīvotāju veselībai nav kaitīgas,” saka Aigars Kalniņš. . ◆
