Latvijā nesen veiktajā aptaujā kultūras ministre Helēna Demakova atzīta par populārāko ministri. Tikāmies ar viņu Aizkrauklē, bibliotēkas lasītavas atklāšanas laikā.
Latvijā nesen veiktajā aptaujā kultūras ministre Helēna Demakova atzīta par populārāko ministri. Tikāmies ar viņu Aizkrauklē, bibliotēkas lasītavas atklāšanas laikā.
Domā, kā izgulēties
— Esat Latvijā populārākā ministre. Vai jūtat gandarījumu par savu darbu?
— Kultūras ministrijā ir ļoti mobila komanda, kura daudz strādā un daudz laika pavada ārpus Rīgas. Var teikt, ka tagad slodze ir trīskāršojusies — darbs kabinetā, ārpus Rīgas, jo jābrauc un jārisina arī vietējās problēmas, un jāaizstāv arī Latvijas intereses Eiropā. Būs ļoti garlaicīgi, ja tagad stāstīšu par pievienotās vērtības nodokli, audiovizuālo politiku un citām lietām. Taču ļoti īsā laikā man bija jāapgūst daudz daļēji jaunu lietu, ar kurām jātiek galā. Šajā saspringtajā darba ritmā nav kad domāt par popularitāti, tam vienkārši nav laika. Vairāk domāju, kā izgulēties.
Pirks inventāru mākslas un mūzikas skolām
— Kādas ieceres saistītas ar Aizkraukles rajonu?
— Ieceru ir ļoti daudz, un tās aptver visu valsti. Turpmākajos mēnešos jāpabeidz bibliotēku datorizācija, no tā iegūs ne tikai Aizkraukles rajons, bet visa Latvija. Drīz noslēgsies datoriepirkuma konkursa pirmā kārta par vairākiem miljoniem latu. Kultūras ministrijai ir lielāks iepirkums nekā Aizsardzības ministrijai. Konkurss ilga mēnešiem, lai izvērtētu katru vārdu un nebūtu iespējama negodīga rīcība.
Kultūrkapitāla fondā šogad līdzekļu palielinājums ir par vairāk nekā pusmiljonu latu. Saeima ir nobalsojusi, un nauda jau piešķirta. Esam nolēmuši daļu šo līdzekļu tērēt reģioniem — inventāra iegādei mākslas un mūzikas skolām. Turklāt mākslas un mūzikas skolu skolotājiem no
1. septembra ir arī palielinātas algas.
Ir vēl citas mērķprogrammas, kurās iesaistīts arī Aizkraukles rajons. Kopumā optimistiski vērtēju Kultūras ministrijas attieksmi pret reģioniem, taču valsts viena nevar visu nodrošināt, jābūt arī pašvaldības atbalstam.
Prioritāte — arhivāru un muzeju darbinieku algas
— Pagājušā gada nogalē diskutēja arī par algu palielināšanu muzeju darbiniekiem. Vai arī par to tiek domāts?
— Kultūras darbiniekiem algas jāpalielina, taču viena, bez Finanšu ministrijas palīdzības, visu atrisināt nevaru. Prioritāte bija algu palielināšana Nacionālās bibliotēkas darbiniekiem, jo viņi pelnīja mazāk nekā kolēģi pašvaldībās. Algas palielinātas arī reģionālajiem pieminekļu inspektoriem, viņi apgādāti arī ar datoriem. Itin drīz algas būs lielākas arī visas valsts bibliotekāriem.
Šobrīd budžeta grozījumos attiecībā uz kultūras darbinieku algām ir divas prioritātes — arhivāri un muzeju darbinieki. Es ceru, ka izdosies, taču saistībā ar vētras nodarītajiem postījumiem valstī es nevaru vicināties un teikt, ka Kultūras ministrija ir prioritāte. Jāskatās, kas jāizdara vispirms — kas noticis slimnīcās, kas sabrucis, jo pārstāvu taču labēju partiju, un man rūp, kas notiek ar uzņēmējiem. Ja nebūtu šo postījumu, mūsu saruna būtu citāda un man būtu pārliecība, ka naudu varu solīt. Pirmais solis gan ir sperts — palielinātas algas divu nacionālās nozīmes muzeju — Latvijas Vēstures un Valsts mākslas muzeja — darbiniekiem.
Kad Kultūras fonds pasniedza Spīdolas balvu, Valsts prezidente teica — protams, vajadzību ir daudz, bet nekad nedrīkst būt tāda situācija, ka kultūra un izglītība var pagaidīt.
Gribētu vīriešus bibliotekārus
— Kādam vajadzētu būt atbalstam tautas mākslai?
— Par to vairāk rūpējas aģentūra “Tautas mākslas centrs”. Kultūras ministrija gādā par visu, nevar teikt, ka ir kas mīļāks. Šobrīd Saeimā iesniegts Dziesmusvētku likums, tā ir nopietna bāze. Pati esmu braukusi uz Norvēģiju, lai vienotos par naudas piešķiršanu no līdzekļiem, kurus neieskaita Eiropas Savienības kasē, bet atvēl Latvijai. Viena no atbalstāmām jomām ir amatu apmācība.
Manuprāt, tautas māksla jāuztver kā dzīva tradīcija, taču bez ekstravagancēm. Jānodrošina procesa nepārtrauktība.
Saistībā ar informatizācijas procesa attīstību šobrīd vairāk rūpju lokā tomēr ir bibliotēkas. Vienīgi gribētos, lai arī vīrieši sāk par bibliotekāriem strādāt, ne tikai kundzes. Tik nopietna profesija! Domāju, pēc desmit gadiem bibliotekāriem labi maksās, un ne tikai dāmas, bet arī kungi šajā profesijā labprāt strādās.
Skrīveros pavadīta bērnība
— Aizkrauklē neilgā laikā esat jau otro reizi. Kā vērtējat pilsētu un kultūras norises tajā?
— Mums bija lietišķa tikšanās ar Aizkraukles rajona kultūras darbiniekiem, jauki parunājām. Kultūras jomā te situācija ir līdzīga kā visur Latvijā. Tā nedrīkstu teikt, taču man šī puse ir mīļāka, jo pie Daugavas Skrīveros pavadīta bērnība, un es te allaž atgriežos. Aizkrauklē ir brīnišķīgs muzejs, tajā ir īpaša gaisotne un strādā jauki cilvēki.
— Jūsu māte patlaban dzīvo Skrīveros. Vai bieži pie viņas viesojaties?
— Man nav laika ciemoties. Mamma biežāk brauc uz Rīgu.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Helēna Demakova.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1959. gada 3. septembris, Rīga.
IZGLĪTĪBA: mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas trīsgadīgajos sagatavošanas kursos, beigusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultāti. Studējot ar Eiropas Padomes Kultūras komisijas atbalstu, ieguvusi Eiropas diplomu kultūras politikā un menedžmentā.
NODARBOŠANĀS: kopš 2004. gada 9. marta — kultūras ministre.
POLITISKĀ PIEDERĪBA: Tautas partija.
ĢIMENE: šķīrusies, ir dēls.
