25. augusts
* Nīkejas koncilā baznīctēvi izstrādājuši noteikumus, pēc kādiem kristiešiem ik gadu jāaprēķina Liel-dienu svinēšana (325.).
* Galileo Galilejs Venēcijā demonstrējis savu izgudrojumu — teleskopu (1609.).
* Pirmo reizi 45 gadu laikā publiski izstādīts tā sauktais Turīnas līķauts, kas tiek uzskatīts par visautentiskāko Jēzus līķautu (1978.).
Dzīvība uz Mēness
Laikraksts “New York Sun” 1835. gadā sāka publicēt sešu rak-stu sēriju par dzīvību uz Mēness. Atklājumus maldinoši piedēvēja tā laika populārākajam astronomam Džonam Heršelam, bet pati mistifikācija vēsturē saglabājusies kā “Lielais Mēness apmāns”. Rak-stu sērijā krāšņi tika aprakstīti fantastiskie Mēness dzīvnieki, ieskaitot bizonus, vienradžus, divkājainus bebrus un sikspārņiem līdzīgus spārnotus humanoīdus. Tāpat uz Mēness esot koki un okeāni, bet visi “atklājumi” veikti ar ārkārtīgi spēcīgu teleskopu. Lai gan vēl līdz šim nav zināms, kas bija rakstu anonīmais autors, pētnieki uzskata, ka to mērķis bija gan izsmiet tā laika populārās astronomijas teorijas, gan palielināt nesen izdotās avīzes tirāžu. Kad pēc divām nedēļām izrādījās, ka šie raksti ir “preses pīle”, laikraksts publicēto informāciju tā arī neatsauca, tomēr tā tirāža uz visiem laikiem ievērojami palielinājās.
26. augusts
* Anglijas karalis Edvards III pirmo reizi izmantojis lielgabalus ar apaļām lodēm (1346.).
* Kaujā pie Drēzdenes Napoleons izcīnījis savu pēdējo uzvaru (1813.).
Vulkāna izvirdums
Indonēzijā, Zunda šaurumā starp Javas un Sumatras salām, 1883. gadā notika Krakatau vulkāna izvirdums, kas ir viens no spēcīgākajiem vulkāna izvirdumiem mūsdienās. Saskaņā ar dažādiem datiem vulkāna izvirdums iznīcināja 165 pilsētas un ciematus un prasīja 36 000 līdz
120 000 cilvēku dzīvību.
