27. novembris
* Zviedru un norvēģu klubā Parīzē Alfrēds Nobels paraksta savu pēdējo gribu un testamentu, novēlot visu savu īpašumu Nobela prēmijas izveidošanai (1895.).
* Skrīveru—Lielvārdes apkaimē notiek pirmais plašākais tautas milicijas (bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā) uzbrukums vācu muižniekiem un valdības karaspēkam. Miliči sakauj dragūnu nodaļu, ko atsūta muižnieku apsardzībai, sagūsta 18 dragūnu un viņu komandieri, kā arī 36 muižniekus kopā ar ģimenēm. Skrīveru pili nodedzina. Vēlāk muižniekus pret solījumu, ka viņi izraidīs no muižām karaspēku, atbrīvo, taču muižnieki solījumu nepilda. Šīs kaujas dalībniekus vēlāk sagūsta un 63 cilvēkus notiesā — deviņiem piespriež nāvessodu nošaujot (1905.).
* Nodibina Latvijas Zinātnieku savienību (1988.).
* Francijā pabeidz pasaulē pirmo daļējo cilvēka sejas transplantācijas operāciju (2005.).
28. novembris
* Portugāles pētnieka Ferdinanda Magelāna vadītie trīs kuģi izpeld cauri Dienvidamerikas šaurumam un sasniedz Kluso okeānu, kļūstot par pirmajiem no Eiropas, kas no Atlantijas okeāna iekuģojuši Klusajā okeānā (1520.).
* Laikraksts “The Times” Londonā pirmo reizi iznāk, izmantojot vācu zinātnieku Frīdriha Kēniga un Andreasa Frīdriha Bauera izgudroto automātisko, ar tvaiku darbināmo presi, kas padarīja laikrakstus sasniedzamus plašām masām (1814.).
* Teherānā tiekas Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils, padomju līderis Josifs Staļins un ASV prezidents Frenklins Rūzvelts, lai lemtu par sabiedroto stratēģiju Otrajā pasaules karā un pēckara nākotni (1943.).
* Šķēpmetēja Inese Jaunzeme XVI olimpiskajās spēlēs Melburnā savu šķēpu aizmet 53,86 metru tālumā. Viņa kļūst par olimpisko čempioni un sasniedz jaunu olimpisko rekordu (1956.).
* Norvēģijas vēlētāji referendumā nobalso pret iestāšanos Eiropas Savienībā (1994.).
* Lielajā ģildē notiek demokrātiskās partijas “Saimnieks” 6. kongress, kurā pieņem lēmumu, ka partijas nosaukums turpmāk ir Latvijas Demokrātiskā partija (1999.).
