5. oktobris
* Vidzemes guberņā izsludina Aleksandra I pavēli par naturālās nodevas — staciņa — turpmāko maksāšanu naudā. Zemnieki galvasnaudas maksājumus uztver kā viņu atbrīvošanu no muižnieka atkarības un ieskaitīšanu valsts zemniekos, tāpēc atsakās pildīt muižas klaušas. Lai piespiestu zemniekus ievērot veco kārtību, uz Valmieras draudzi, kur zemnieki pretojas visaktīvāk, nosūta zemes tiesu un 120 grenadieru. Dažus nemieru cēlājus kalpus noper, bet dažus saimniekus iesloga. Tas rada zemniekos vēl lielāku neapmierinātību, un Kaugurmuižā sanāk ap 3000 apkārtējo zemnieku. Nemieru apspiešanai grenadieriem no Cēsīm palīgā ierodas papildspēki pat ar četriem lielgabaliem. 10. oktobrī daži grenadieri neiztur sasprindzinājumu un no šautenēm atklāj uguni — divus zemniekus nošauj. Satrauktais pūlis sāk virzīties uz priekšu, darbā laiž arī lielgabalus — 10 cilvēku iet bojā. Pēc Kauguru nemieriem muižnieku patvaļu nedaudz ierobežo ar Vidzemes zemnieku likumu (1802.).
* ASV prezidents Harijs Trūmens sniedz pirmo televīzijā pārraidīto uzrunu Baltajā namā (1947.).
* Pa tuneli zem Berlīnes sienas uz Rietumvāciju aizbēg 57 austrumvācu bēgļi, veicot lielāko masveida pārbēgšanu kopš sienas uzbūvēšanas 1961. gadā (1964.).
* Amerikānis Deivids Kunsts pabeidz gājienu apkārt pasaulei. Viņa ceļojums ilgst četrus gadus, kājām pārvarot 23 250 kilometru, un Kunstam tā laikā nākas nomainīt 21 pāri kurpju (1974.).
6. oktobris
* Ar īpašu Krievijas patvaldības ukazu Baltijas guberņas atbrīvo no rekrūšu došanas (1783.).
* Parīzē apmeklētājiem durvis ver kabarē “Moulin Rouge” (1889.).
* Tomass Edisons demonstrē pirmo kustīgo attēlu (1889.).
* LPSR Augstākā Padome (AP) pieņem daudzus vēsturiskus lēmumus — latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu, par AP Prezidija priekšsēdētāju ievēl Anatoliju Gorbunovu, bet par LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju kļūst Vilnis Edvīns Bresis (1988.).
* Aktrise Elizabete Teilore salaulājas ar savu astoto vīru — celtnieku Leriju Fortenski (1991.).
* Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa “Jaunās Avīzes” ziņu dienesta vadītājam Alvilam Vīksnem piemēro vienu gadu brīvības atņemšanu nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, kā arī naudassodu. Vīksnem sods piespriests par 14. aprīlī pa faksu izplatīto viltoto Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa paziņojumu par Saeimas atlaišanu (1998.).
* Rīgā, Alberta laukumā, Līvu sētā, notiek pirmais Latvijas Zaļais tirgus, kurā ekoloģiski tīrus lauksaimniecības produktus piedāvā 18 zemnieku saimniecību no visiem Latvijas novadiem (2001.).
7. oktobris
* 7. un 8. oktobrī notiek 1. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās 82,2% (800 840) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Iesniedz 88 kandidātu sarakstus, no kuriem 46 iegūst mandātus. Vēlāk frakciju skaits mainās, un pirmajā sesijā darbojas 20 frakciju. 1. Saeimā strādā 20 pastāvīgo komisiju. Notiek 214 sēžu, kurās apspriež 343 likumprojektus. Nozīmīgākie likumi, kurus pieņem, ir likums par Ministru kabineta iekārtu, par biedrībām, savienībām un politiskajām organizācijām, likums par sapulcēm. Pirmais Saeimas priekšsēdētājs ir Frīdrihs Vesmanis, otrais — Pauls Kalniņš (1922.).
* Padomju Savienības kosmosa kuģis “Luna 3” pirmo reizi uzņem Mēness otrās puses fotogrāfijas (1959.).
* Atmodai pieņemoties spēkā, Mežaparkā notiek plaša tautas manifestācija ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Dienu vēlāk sākas Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress (1988.).
* 7. un 8. oktobrī notiek Latvijas Tautas frontes 2. kongress, kurā nolemj Latviju veidot kā neatkarīgu valsti (1989.).
* Latvijā notiek 9. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās 60,98% Latvijas pilsoņu. 9. Saeimas vēlēšanām reģistrē 19 deputātu kandidātu sarakstu un 1024 deputātu kandidātus. Deputātu vietas parlamentā iegūst septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti — Tautas partija (23 vietas), Zaļo un Zemnieku savienība (18), “Jaunais laiks” (18), “Saskaņas centrs” (17), Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienība (10), apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (8), politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (6) (2006.).
* Pie savas daudzdzīvokļu mājas Maskavas centrā nošauj pazīstamo Krievijas žurnālisti, nelokāmo prezidenta Vladimira Putina kritiķi Annu Poļitkovsku (2006.).
8. oktobris
* Cara armijas pulkveža Pāvela Bermonta vadītā 50 000 vīru armija sāk uzbrukumu Rīgai. Latvijas Republikas valdības rīcībā ir tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāk Daugavas kreisajā krastā, Latvijas armija atkāpjas uz labo krastu un paceļ Daugavas tiltus. Bermontiešu drauds Rīgai rada tās iedzīvotājos milzīgu patriotismu, uz ierakumiem Daugavmalā dodas gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmē arī Anglijas un Francijas karakuģu klātbūtne Daugavā, tie 15. oktobrī atklāj uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem rodas iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4. novembrī Rīgas 6. kājnieku pulks ieņem Anniņmuižu un Bolderāju, 9. novembrī atbrīvo Zasulauku. 1919. gada 11. novembra rītā bermontieši ir izdzīti no Pārdaugavas, Rīga — atbrīvota. Sāk zvanīt baznīcu zvani, sajūsminātie rīdzinieki pulcējas ielās (1919.).
* Rīgā sākas 1. pasaules latviešu juristu kongress (1990.).
