14. augusts
* Aizkraukles un Rīmaņu muižas īpašnieks, Vidzemes landrāts barons Šulcs savu muižu zemniekiem izdod Aizkraukles zemnieku tiesu. Tas tiek uzskatīts par pirmo dokumentu Latvijas teritorijā, kas skaidri regulē zemnieku attiecības ar muižu. Pret šī nolikuma izdošanu un pieņemšanu iebilst citi Vidzemes muižnieki (1764.).
* Rīgā par godu 700 gadu jubilejai izveido Alberta ielu, nosaucot Rīgas pirmā bīskapa un pilsētas dibinātāja Alberta vārdā. Pašlaik Alberta ielā ir izcils namu jūgendstila ansamblis, un tā tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām Rīgas ielām (1900.).
* Roterdamā Holandē negaidīti nomirst Latvijas Valsts kancelejas izveidotājs un direktors Dāvids Rudzītis, kuru dēvē par pirmo Latvijas Republikas ierēdni (1939.).
* Rīgā, pie Vērmanes dārza, iepretim Benjamiņu namam, Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga un a. s. “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons atklāj pieminekli Nobela prēmijas laureātam ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam (2001.).
15. augusts
* Par Rīgā dibinātā Zobenbrāļu ordeņa pirmo mestru kļūst Venno. Tomēr 1209. gada vasarā Venno līdz ar ordeņa priesteri Johanu Rīgā nogalina ordeņbrālis Vikberts no Sēstas, ar kuru bija radušās hronikās sīkāk nepaskaidrotas domstarpības ordeņa iekšējās disciplīnas jautājumos (1202.).
* Par Igaunijas un Vidzemes teritorijā iekaroto apgabalu pirmo ģenerālgubernatoru cars Pēteris I ieceļ Aleksandru Meņšikovu. Sākotnēji Vidzemes pārvalde koncentrējas militārās varas orgānos. Pirmie ģenerālgubernatori ir krievu karavadoņi (1704.).
* Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā nodibina vienu no pasaules visilgāk esošajiem izklaides parkiem — “Tivoli” (1843.).
* Mirst Alfons Bērmanis, vācbaltiešu fotogrāfs, viens no pirmajiem fotogrāfiem Latvijā. 1862. gadā Rīgā viņš atvēris savu fotodarbnīcu (1871.).
