3. jūlijs
* Izdod pirmo Norvēģijas laikraksta “Adresseavisen” numuru. “Adresseavisen” ir valsts vecākais laikraksts un joprojām tiek izdots (1767.).
* Ķeizariene Katrīna II paraksta lēmumu par Valkas apriņķa jeb Walcksche Kreis izveidošanu (1783.).
* Atver pirmo ASV uzkrājumu banku — Ņujorkas “The Bank of Savings” (1819.).
* Eldejas salā nogalina pēdējo bezspārnu gārgalu pāri (1844.).
* Piedaloties sabiedroto valstu pārstāvjiem, Baltijas landesvērs un dzelzsdivīzija Strazdumuižā pie Rīgas noslēdz pamiera līgumu ar Igaunijas armiju. Saskaņā ar līgumu vācu vienībām 5. jūlijā jāaiziet no Rīgas un jāatkāpjas uz Kurzemi. 6. jūlijā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde, bet 8. jūlijā no Liepājas Rīgas ostā ar tvaikoni “Saratova” atgriezās Latvijas Pagaidu valdība. 25. jūlijā starp Latvijas armijas daļām un Rīdigera fon der Golca karaspēku Jelgavas rajonā tika noteikta neitrālā josla (1919.).
* Akmens restauratoru firma — SIA “AKM” — sāk Brīvības pieminekļa obeliska restaurāciju (2000.).
* Uz Rātsnama fasādes novieto Temīdas skulptūras kopiju, kuru pēc oriģinālās skulptūras izgatavojusi a. s. “Restaurators” (2001.).
* Spānijā stājas spēkā likums, kas legalizē viendzimuma laulības (2005.).
4. jūlijs
* Ķīnieši un arābi netālu no Vērša zvaigznāja novēro supernovu. Vairākus mēnešus tā saglabājas pietiekami gaiša, lai varētu saskatīt arī dienas laikā. Tās atliekas veido Krabja miglāju (1054.).
* Anglijā atklāj pasaulē pirmo tālsatiksmes dzelzceļa līniju starp Birmingemu un Liverpūli (1837.).
* Luiss Kerols pirmo reizi nolasa savu stāstu par Alisi, no kura vēlāk izveido pasaulslavenos “Alises piedzīvojumus brīnumzemē” un tās turpinājumus. “Alises piedzīvojumi brīnumzemē” tiek publicēti tieši pēc trim gadiem — 1865. gada 4. jūlijā (1862.).
* Starp Sanfrancisko un Manilu sāk darboties pirmais telegrāfa kabelis pāri Klusajam okeānam (1903.).
* Sākas Panamas kanāla būvniecība (1904.).
* Notiek pirmā radio “Brīvā Eiropa” pārraide (1950.).
* Ludzas rajonā, Draudzības kurgānā, uz Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas robežas, tiekas Otrā pasaules kara veterāni, pieminot Draudzības kurgāna 40. gadadienu (1999.).
* Svinīgi pasniedz Triju Zvaigžņu ordeņus tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri Otrā pasaules kara laikā no holokausta izglāba vairākus ebrejus, riskējot ar savu un ģimenes locekļu dzīvībām, — Bruno Rozentālam, Jadvigai Arcehovskai, Olgai Krūzmanei, Jurim Bērziņam un Ilgai Krūmiņai (2000.).
