26. jūnijs
* Krievijas cars Pēteris I par Rīgas rātes locekli ieceļ īpašu virsinspektoru, dēvētu arī par rātes prezidentu, Iļju Isajevu. Isajeva uzdevums ir pārzināt valsts ienākumus Rīgā, uzraudzīt rātes darbību, aizstāvēt krievu tirgotāju intereses Rīgā, pildīt starpnieka funkcijas starp Rīgas pārvaldes iestādēm un ģenerālgubernatoru. Prezidenta iecelšanu rāte uzlūko kā vienu no lielākajiem Rīgas privilēģiju ierobežojumiem un daudzkārt bez panākumiem lūdz prezidenta atsaukšanu (1712.).
* Mīklainā nāvē mirst Krievijas cara Pētera Lielā dēls Aleksejs Petrovičs, kuram pirms tam cars piesprieda nāves sodu par sazvērestību pret viņu (1718.).
* Notiek I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik — Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki), ko rīko Rīgas Latviešu biedrība. Šie svētki iedibina tradīcijas, kas nav zudušas līdz mūsdienām — svētku gājiens, karogi, virsdiriģentu institūts, diriģentu zižļi, kopkora koncerts, koru kari, svētku dalībnieku nozīmītes, svētku blakus sarīkojumi, goda mielasti un balles. Kori nāk galvenokārt no Vidzemes, un tajos dominē vīru balsis. Kopkori veido 1003 dziedātāji. Problēma ir latviešu kora literatūras trūkums — šajos Dziesmu svētkos ir tikai divas latviešu komponistu oriģināldziesmas. Viena no tām ir Baumaņu Kārļa ‘‘Dievs, svētī Latviju’’, kas, nodibinoties neatkarīgajai Latvijai, tiek izraudzīta par Valsts himnu. Koru virsdiriģenti ir Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle (1873.).
* Elviss Preslijs dzied Indianapolisā, kas vēlāk izrādās viņa pēdējais koncerts. Preslijs nomira divus mēnešus vēlāk (1977.).
27. jūnijs
* Krievijas cara Pētera Lielā spēki Poltavas kaujā sakauj Zviedrijas karaļa Kārļa XII spēkus. Poltavas kauja bija visslavenākā kauja Lielajā Ziemeļu karā. Krievu pārliecinošā uzvara iezīmēja Zviedrijas kā lielvaras beigu sākumu un lika pamatus imperiālās Krievijas tapšanai (1709.).
* Sadumpojušies krievu karavīri Melnajā jūrā sagrābj karakuģi ‘‘Potjomkin’’, pārmetot kuģa komandieri un vairākus virsniekus pāri bortam (1905.).
