Lai arī līdz marta beigām vēl turpinās bebru medības, Valsts meža dienests sāk apkopot mednieku veikumu šajā medību sezonā.
Lai arī līdz marta beigām vēl turpinās bebru medības, Valsts meža dienests sāk apkopot mednieku veikumu šajā medību sezonā. Kopumā sezonu var vērtēt apmierinoši.
Aizkraukles virsmežniecības inženieris Vitolds Rozītis informē, ka Aizkraukles rajona mednieki šajā sezonā nošāvuši 183 aļņus (bija izsniegtas 233 aļņu nomedīšanas atļaujas), 167 staltbriežus (278 atļaujas) un 1337 stirnas (1605). Nomedīti arī četri vilki, savukārt lūšu medības bijušas neveiksmīgas. Informāciju par nošautajām mežacūkām vēl apkopo.
Šajā sezonā nav konstatēts neviens medību noteikumu pārkāpums. Iepriekšējā medību sezonā bija 10 dažādu pārkāpumu.
Rozīša kungs uzskata, ka šīs medību sezonas noslēgumu sabojājis siltais laiks. Tāpēc arī nav izdevies nomedīt tik lielu dzīvnieku skaitu, cik paredzēts. Ziemas sākumā nebija sniega, tādēļ neveicās aļņu, staltbriežu un mežacūku medībās.
Daudzeses pagasta mednieku kolektīva “Daudzeva Ozolnieki” vadītājs Valdis Puida stāsta, ka tie, kuriem vairāk patīk individuālās medības, par sezonu nesūdzas. Savukārt kolektīvo medību cienītājiem šī sezona nav patikusi.
— Ilgu laiku nesniga, un dzīvniekus nevarēja ielenkt. Savukārt tad, kad sasniga, sniega sega ilgu laiku nemainījās, un nevarēja atšķirt dienu un vairākas dienas vecas pēdas. Tāpēc arī mežacūku medību pagarinājuma laikā neveicās. Kopumā sezona bija veiksmīga. Mūsu mednieku kolektīva teritorijā viesmedniekam Armandam Kasparānam no Aizkraukles izdevās nomedīt alni ar ļoti skaistiem 12 žuburu ragiem. Tik skaistu trofeju nebijām redzējuši vismaz desmit gadu.
Līdzīgi domā mednieku kluba “Rags” vadītājs Jānis Caune no Vietalvas pagasta:
— Kopumā veicās labi. Izdevās nomedīt gandrīz visus limitā paredzētos zvērus. Daudz darba ieguldījām arī mednieku kluba teritorijas uzlabošanā, lai medības padarītu vēl ērtākas un drošākas. Lielākoties medījām uz gaidi no medību tornīšiem. Aktīvi iesaistījāmies arī dzīvnieku piebarošanā. Briežiem un stirnām bija ļoti nepieciešams laizāmais sāls. Tas ir dārgs “prieks”, taču vajadzīgs, lai uzlabotu dzīvnieku veselību.
Apmierināts ir arī mednieku kluba “Ērberģe” vadītājs Zigurds Karols:
— Nevaram sūdzēties. Ļoti maz zvēru “aizgāja ar asinspēdu”, tas ir, aizšauti neaizbēga. Tas tāpēc, ka mednieku ieroči un munīcija, kā arī iemaņas katru gadu uzlabojas. Žēl vienīgi, ka dzinēju medībās nošāvām vairākus jaunus perspektīvus staltbriežu buļļus. Viņus vajadzēja pasaudzēt. Lielas problēmas nākotnē sagādās vilki — pārāk daudz pelēču saudzējam.
