Aizkraukles novada kultūras namā atklāta Skrīveru kultūras centra gleznošanas studijas dalībnieču gleznu izstāde. Tā būs apskatāma līdz 7. septembrim.
Studijas dalībnieces reizi nedēļā, otrdienu vakaros, kopā ar studijas vadītāju Dzintru Cepuri darbojas apmēram piecus gadus, bet daļa glezno vēl ilgāk.
“Ir apgūti gleznošanas pamati, gleznojot klusās dabas ar vāzēm, groziem, ķirbjiem un citiem priekšmetiem, līdz ar to varam savos darbos atspoguļot savas izjūtas, kas var būt arī ļoti neparastas,” stāsta Dzintra Cepure. “Darbi tapuši pagājušajā sezonā, tās mums ilgst no oktobra līdz maijam. Rudenī katra dalībniece sevi gleznoja kā koku, darbā ieliekot tā laika izjūtas, piemēram, kādā gleznā ir sirreāls koks uz krāsaina fona. Gleznojām arī logus, darbā iepludinot savas emocijas, pārdzīvojumus, apkārtējās pasaules skatījumu.”
“Liekot krāsu uz auduma, izjūtas ir dažādas, un reizē tā ir arī milzīga terapija, kas dod neaprakstāmu, pilnīgāko mieru un saticību pašai ar sevi. Otrdienās mums ir brīnišķīga kompānija, pēc kuras ilgojos. Mana pirmā skolotāja gleznošanas studijā bija Vēsma Vītola, pēc tam Dzintra Cepure, kura ir ļoti jauks, dvēselisks cilvēks, korekta un jauka pasniedzēja,” stāsta studijas dalībniece Zigrīda Annuškāna. “Mana gleznotā loga vienā pusē ir ziema ar aukstu, baltu sniegu, bet otrā pusē ir tilts un bumbieri. Realitāte ir sadalīta ne tikai dabā, bet arī cilvēku izjūtās. Aiz loga ir viena pasaule, bet mājās, dvēselē, pavisam cita. Skatoties darbus, var saprast, kas notiek katras gleznotājas sirdī, un daudz kas atkarīgs no tā, kā mēs krāsas uztveram — arī melna krāsa ir ļoti skaista, lai gan tā mums ir sēru krāsa, bet Indijā sēru krāsa ir baltā. Krāsu likšana ir neapzināta, vienā dienā gribas strādāt ar vienām krāsām, otrā ar citām.”
“Ir cilvēki, kuriem ir liels ķēriens abstrakti atspoguļot savu domu, jūtu pasauli, bet man gleznot stilizētu koku bija ļoti grūti, sapratu, ka šāds stils nav manējais, man vairāk kā praktiķei patīk gleznot reālas lietas,” saka Guna Zablocka. “Tā kā biju tikko atbraukusi ar lidmašīnu no Maltas, kur ciemojos pie meitas un mazbērniem, gleznoju lidmašīnas logu un mākoņus, kas likās ļoti iespaidīgi. Uzgleznoju arī savu sēdošo kaķi reālā mājas plastmasas logā. Liels paldies Dzintrai par to, ka viņa mums cenšas parādīt un mācīt dažādus stilus, tehnikas, iedrošina atrādīt, un katra saprotam, kas ir sirdij tuvāks. Viņa visu ko aizrāda, taču ne vienmēr klausām, bieži vien izdarām otrādi. Krāsu spēles ir interesantas, tā ir cita — mana pasaule, tajā brīdī varu būt pati ar sevi, ar savām domām un izjūtām. Katram ir vajadzīgs brīdis sev, un katrs to meklē citādāk.” ◆
