“Dzērvju” saimniecība Valles pagastā arī šogad visiem, kas svin Ziemassvētkus, piedāvā iegādāties podā augošu eglīti. Sudrabegle (asā egle), Kanādas egle ‘Conica’, Korejas baltegle, Sibīrijas baltegle, parastā egle un citas Valles pusē augušas vairākus gadus un jau pēc valsts svētkiem devušās pie pircējiem. Eglītes podos Latvijā nopērkamas 78 degvielas uzpildes stacijās.
Māris Kaminskis, “Dzērvju” saimnieks, stāsta, ka eglītes audzē apmēram divdesmit gadu un sadarbība ar degvielas uzpildes stacijām skaitāma vismaz 15 gadus. Šogad piedāvājumā no podos audzētajām ir piecu veidu egles, dažāda vecuma, no 0,4 līdz pat diviem metriem garas. Katrai eglītei nāk līdzi “pase”, kurā aprakstīti tās ‘‘raduraksti’’ un iespējamie parametri — augstums, platums, kā arī instrukcija: kā eglīti saglabāt, lai to vēlāk ieaudzētu.
Ar laiku šajā darbības jomā palielinājusies konkurence, pircēju loks nebūt nav bezgalīgi plašs un pēdējos gados pat samazinās, tāpēc papildu piesātinātajam Latvijas tirgum nākotnē plānots pievērsties arī eksportam. Jautāts par eglīšu cenām, kas mazumtirdzniecībā vidēji ir ap divdesmit eiro, Māris teic, ka vajadzīgi apmēram seši līdz septiņi gadi atkarībā no sugas, lai kociņš no iesētas sēklas izaugtu 1 — 1,3 m garš, līdz ar to pašizmaksa ir pietiekami liela.
Pēdējos gados saimniecība nodarbojas ar eglīšu stādu audzēšanu no sēklas, pretēji iepriekšējai praksei stādus pirkt jau gatavus, ievestus pārsvarā no Polijas. Izmanto pašu saimniecībā ievāktās sēklas, gan iepirktas no “Latvijas Valsts mežiem”, gan audzētavām ASV, Anglijā.
Pārdošanas apjomi ir komercnoslēpums, bet ik gadu pie pircējiem nonāk tik daudz, ka to skaits rakstāms ar četru ciparu skaitli. Laika gaitā izveidojusies cieša sadarbība ar citām Latvijas kokaudzētavām: kokaudzētavu “Īve” no Grobiņas, Olaines kokaudzētavu, kas palīdz nodrošināt nepieciešamo eglīšu daudzumu. Tā kā “Dzērves” audzē arī augļukoku stādus, šīs kokaudzētavas palīdz realizēt “Dzērvēs” audzētos augļukokus savos tirdzniecības laukumos. Izvēlas nevis konkurēt savā starpā, bet sadarboties. Kāda ir pircēju pieredze, iegādājoties podā augošu egli? Vieniem tā jau kļuvusi par tradīciju katru gadu pirkt jaunu un pēc svētkiem to iestādīt mājas tuvumā. Pilsētnieki, piemēram, izvēlas stādīt tuvumā esošajā mežā. Ir cilvēki, kas noskatījuši konkrētas sugas kociņu un katru gadu meklē tieši to, bet, ja ierastajā vietā nav nopērkams, dodas eglītes “medībās” uz citām tirdzniecības vietām vai zvana Mārim.
Vai egli var turpināt audzēt telpās? “Dzērvju” saimnieks tādu ideju noraida, tā vietā iesaka kociņu iznest laukā ar nosacījumu, ja nav liels sals.
Ja ir vēlēšanās to pašu eglīti izmantot telpās arī nākamajā gadā, to ar visu podu var ierakt zemē. Nedrīkst aizmirst, ka eglīte jāmēslo ar speciālu mēslojumu skujeņiem un jālaista, veģetācijas sezonas laikā pods pāris reižu ir jāizceļ no zemes un jāieliek atpakaļ vietā, lai kociņš pa poda caurumiem pārlieku neiesakņojas. Šādu eksperimentu ar baltegli trīs gadus veicis arī pats, izmantojot to dekorēšanai telpā nākamajos gados. Jāpiebilst, ka pirmajā gadā pieauguma garuma tikpat kā nav, tas gan ir atkarīgs no tā, cik labi eglīte ir ieaudzēta podā jau kokaudzētavā. Ja nevēlaties izmantot eglīti telpās arī turpmāk — stādiet paliekošā vietā, protams, pirms tam izņemot to no poda. Ja ārā ir liels sals — novietot eglīti vēsākā telpā un pēc sala iznest to ārā: ja iespējams, iestādīt, ja ne, ierakt podu sniegā un eglīti apsegt, piemēram, ar agrotīklu.
Bez podos audzētajām nopērkamas arī cirstās egles. Tās atrodamas ap desmit degvielas uzpildes stacijās Rīgā. Ar cirsto egļu tirdzniecību “Dzērves” neaizraujas, jo turas pie pārliecības, ka eglītei pēc svētkiem ir jādod iespēja augt tālāk, nevis tā jāizmet. ◆
