Sērene nākamgad varētu būt laimīgākā vieta tuvākajā apkārtnē — par to Otrās adventes priekšvakarā parūpējās paši sērenieši, visas likstas aizveļot un kopā ar bluķi sadedzinot ugunskurā. Tāds, latviskām tradīcijām caurvīts, bija eglītes iedegšanas pasākums šajā pagastā.
Svētku gaidās sērenieši savās pastkastītēs atrada ielūgumu no eglītes: “Vai atnāksiet uz svētku egles iededzināšanu 5. decembrī? Priecāšos par kādu pašdarinātu rotu, ko iekārsiet manos zaros.” Sērenes pagasta kultūras dzīves vadītāja Rudīte Nāzare stāsta, ka kopā izsūtīti ap 100 šādu ielūgumu. Sērenieši bija atsaucīgi, un sestdienas vakarā eglīte pagasta centrā ātri vien tika izgreznota — katrs nācējs tās zaros iekarināja rotu, un pēc visu vairākkārtējas lūgšanas eglīte iemirdzējās visā tās krāšņumā.
Brīnums, bet šādu ielūgumu uz pasākumu Sērenē droši vien kļūdas pēc saņēmusi arī rīdziniece Otīlija (viņas lomā iejutās Iveta Kraševska), kura tur satika savu studiju laiku draudzeni sērenieti Zaplīzi (Rudīte Nāzare). Abas dāmas gan mācīja sēreniešiem zīlēt, gan aicināja ievērot senlatviešu tradīcijas — velt bluķi, lai aizveltu pērnā gada neveiksmes. Otīlijai gan uzreiz bija savs variants: neies ar smagu bluķi pūlēties, vilks cauri ciematam virvē sasietas skārdenes un tukšās pudeles! Beigās gan izvēle bija par labu tradicionālajam bluķim, un pie tā vilkšanas ar vislielāko sparu ķērās jaunākie sērenieši, piepalīdzot arī vecākiem.
Senlatviešu tradīcija vēsta, ka bluķa vilkšana no vienas mājas uz otru kopā saveļ visu slikto, bet trokšņojošais ļaužu pūlis reizē aizbaida arī ļaunos garus, kas mēdzot sarosīties tieši saulgriežu laikā. Sērenē bluķa vēlēji gan trokšņoja, gan smēja, gan jautri uzdziedāja un cauri visam pagasta centram izvilkto bluķi sadedzināja ugunskurā. Kopā ar to, protams, arī visas likstas, sliktās domas un darbus.
Pēc labi paveikta darba var ļauties arī atpūtai — lieli un mazi sērenieši atraktīvi iesaistījās rotaļās pie eglītes, un tam nespēja traucēt pat pēkšņi sācies neziemīgais lietus. Toties karsta piparmētru tēja un piparkūkas garšoja lieliski! Katrs mazais sērenietis saņēma arī mazu dāvaniņu — rotājumu, ko iekārt eglītē savās mājās.
Rīdziniecei Otīlijai šis pasākums ļoti patika, un viņa allaž atkārtoja: “Vai, cik romantiski!” Beigās pat dāma sāka apsvērt iespēju pārnākt dzīvot uz Sēreni. Sadevušies rokās, visi kopā noskaitīja bērna lūgšanu: “Es gribu pacelt acis un klusi pateikties par jauno skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs. Un solījumu siltu es viņam gribu dot — ar tīru, skaidru sirdi šo dzīvi nodzīvot!”
Arī nākamnedēļ Serenē būs svētki — 16. decembrī uz pasākumu “Sapņu pietura” gaidīs pensionārus un invalīdus, bet 20. decembrī būs svētku eglītes sarīkojums mazajiem sēreniešiem.
“Esam par solīti tuvāk visbaltākajiem svētkiem,” saka Rudīte Nāzare. “Bet, ja jūs vēlaties saviem mīļajiem uzdāvināt kaut ko patiesi dārgu, — uzdāviniet viņiem savu laiku! To neviens nekad jums neatņems…” ◆
