Latviešu valodā zināms frazeoloģisms “justies kā septītajās debesīs”. Tas nozīmē būt ļoti laimīgam, pacilātam. Tas nav nekas nosodāms, un būtībā tā ir katra cilvēka vēlme. Jautājums tikai: kā to panākt, uz kā rēķina un par kādu naudu?
Kā otrdien ziņoja sabiedriskie mediji, citādās septītajās debesīs jutās pirmdien aizturētā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča. Viņa nakti pavadīja Valsts policijas izolatorā, ko arī dēvē par septītajām debesīm. Droši vien pārāk pacilāta viņa nebija, jo KNAB sācis kriminālprocesu pret Rīgas domes nodibinājuma RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu. Sadarbojoties ar Valsts kontroli, konstatēts, ka divos Rīgas nodibinājumos — RTAB un “riga.lv” — trīs gadu laikā nesaimnieciski iztērēti vairāk nekā 20 miljonu eiro rīdzinieku naudas. Par to Rīgas Tūrisma attīstības biroja darbinieki patiešām dzīvojuši kā septītajās debesīs — apmaksāti privāti ceļojumi un rēķini restorānos, iegādāta parfimērija un alkohols.
Taču izsmalcināti un ar vērienu tērēta ne tikai rīdzinieku nodokļu nauda. Izvērtējot ministriju un valsts centrālo iestāžu 2018. gada pārskatus, Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka arī valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus. Piemēram, Labklājības ministrijai no valsts budžeta piešķirtais papildfinansējums 619 000 eiro apmērā ierēdņiem izmaksāts piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem, lai gan bija domāts, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieki veiks papildu pienākumus, lai novērstu bērnu un ģimenes tiesību jomas problēmas. Arī Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumiem paredzētie valsts budžeta līdzekļi izlietoti citiem, ar objekta likvidāciju nesaistītiem pasākumiem, piemēram, ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, Valsts drošības komitejas dokumentu digitalizācijas sākšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai, kvadriciklu, to piekabju un apvidus automašīnu iegādei, datorprogrammu licenču iegādei utt. Turklāt Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumus bija plānots sākt jau 2015. gadā un pabeigt piecu gadu laikā, taču tā joprojām nav sākta, tāpēc reaktora drošai uzturēšanai līdz tā likvidācijai ik gadu ir nepieciešams papildu finansējums 150 000 eiro apmērā. VK secinājusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav veikusi mērķtiecīgas darbības Salaspils kodolreaktora likvidācijā.
Lasot šos Valsts kontroles atzinumus, tā vien gribas teikt: nu un? Kas no tā mainīsies? Katru gadu tiek konstatēts, ka kaut kur pazūd vai tiek izšķērdēti miljoni, kāds taču par to ir atbildīgs. Vai tādēļ kāds brīvprātīgi atkāpies? Sliktākajā gadījumā — mainījis darbu. Savukārt no valdības, spriežot par vajadzību vienai vai otrai ministrijai, visbiežāk dzirdams: “Nav naudas!” Patiesībā jau tā ir, nav tikai īstu saimnieku, viņiem septītās debesis ir savā kabatā.
