Ikvienā saimniecībā rodas augu atlikumi. Pareizi tos kompostējot, var iegūt vērtīgu augsnes uzlabotāju.
Ikvienā saimniecībā rodas augu atlikumi. Pareizi tos kompostējot, var iegūt vērtīgu augsnes uzlabotāju. Īpaši daudz augu atlieku ir rudenī, kad tiek novākta raža mazdārziņos, nogrieztas nosalušās puķes un savāktas nobirušās lapas.
1. Vieta. Tas, cik ātri sadalīsies augu atlikumi, atkarīgs arī no kaudzes ierīkošanas vietas. Nav vēlams to veidot saulainā vietā, jo tad komposts ātri kļūst sauss un tiek ierobežota mikroorganismu darbība. Lai nodrošinātu nepieciešamo mitrumu, jādomā par ūdens piegādes iespējām, jo kaudze ik pa laikam jāaplaista — lai tā būtu mitra, nevis slapja.
2. Kaudze. Lai komposts izdotos kvalitatīvs, augu atliekas vēlams kompostēt konteinerā. Tā kā augu atlieku sadalīšanās procesam nepieciešams noteikts laiks, ar vienu konteineru neiztikt. Kad viena tvertne pilna, kompostējamo materiālu liek nākamajā. Kompostēt var arī glīti nokrautā kaudzē, tikai tad būs dažas neērtības. Ja komposts tiek krauts kaudzē, tas lēnāk sadalīsies un būs rūpīgāk jāuzmana mitruma pietiekamība, būs arī nepatīkama smaka. Lai kaudzē nodrošinātu optimālo temperatūru, tai nevajadzētu būt mazākai par 1,2 metriem diametrā. Rupjos materiālus liek kaudzes apakšā. Garus stublājus un vīteņaugus, pirms tos likt komposta kaudzē, vēlams sagarināt.
Lai komposts būtu pilnvērtīgs un ātri sadalītos, tajā jāliek gan oglekli, gan slāpekli saturoši augi.
3. Pārjaukšana. Kad kaudzē sakrauti visi kompostējamie materiāli un tā ir aplaistīta, tādējādi nodrošinot nepieciešamo mitrumu, pēc pāris dienām tā būs sakarsusi līdz 50—70 grādiem. Vēl pēc nedēļas kaudze sāks sakristies, un temperatūra tajā samazināsies. Tad ir īstais laiks palielināt skābekļa daudzumu, pārjaucot kaudzi. Jāraugās, lai kompostējamais materiāls, kas pirms pārjaukšanas bija kaudzes vidū, pēc tās būtu kaudzes malās. Lai veicinātu kompostējamo materiālu ātrāku sadalīšanos, kaudzi pēc divām nedēļām pārjauc vēlreiz.
4. Derīgi materiāli. Kā zināt, kuri augi satur oglekli? Visvienkāršākais orientieris — tie ir izkaltuši, brūni materiāli: koku lapas, siens, salmi, zāģuskaidas, sausi koku zariņi u. c.
Savukārt ar slāpekli bagāti ir svaigie materiāli — zāle, nezāles, liellopu mēsli, dārzeņu mizas, kafijas biezumi.
5. Nederīgi materiāli. Kompostēšanai nederēs piena produkti, gaļas atgriezumi, tauki, jo tie pievilina grauzējus. Rudenī nobirst daudz koku lapu, bet ne visas ir piemērotas kompostēšanai. Kompostam neder ne parastā, ne sarkanozola lapas, kā arī papeles lapas, jo tās ir ādainas un grūti sadalās. Ko darīt ar suņu un kaķu mēsliem? Dažādu apsvērumu dēļ speciālisti neiesaka tos izmantot kompostā.
6. Slimie augi. Katrā dārzā, īpaši tuvojoties rudenim, kad laiks paliek vēss un mitrs, savairojas dažādas slimības. Par to, vai slimie augi ir liekami kompostā, speciālistu viedokļi atšķiras. Vieni uzskata, ka to pilnīgi noteikti nedrīkst darīt, jo kompostēšanas laikā slimību izraisītāji neaiziet bojā, un, iestrādājot kompostu dārza augsnē, tā tiek piesārņota. Savukārt citi uzskata — ja kompostēšanas laikā kompostā tiek nodrošināta 50—70 grādu temperatūra, visi slimību izraisītāji aiziet bojā.
7. Komposta veicinātāji. Lai paātrinātu komposta veidošanos, dārzkopības veikalos ir nopērkami dažādi palīglīdzekļi: “Bioefekta” ražotie biokompostētāji, “Kemira Grow How” ātrās kompostēšanas līdzeklis, kā arī firmas “Viva” ātrās kompostēšanas līdzeklis u. c.
(“Dārza Pasaule”)
