Šī gada 20. jūnija laikrakstā “Staburags” bija publicēts raksts ar nosaukumu “Latgaliešu valoda Eiropas Savienībā”. Arī es gribu izteikt savu viedokli.
Šī gada 20. jūnija laikrakstā “Staburags” bija publicēts raksts ar nosaukumu “Latgaliešu valoda Eiropas Savienībā”. Arī es gribu izteikt savu viedokli.
Par latgaliešiem sauc visus iedzīvotājus, kuri mīt Latgales administratīvajā teritorijā — latviešus, krievus, poļus, ebrejus, baltkrievus, čigānus un citu tautību cilvēkus. Tādas latgaliešu tautas nav bijis, un nav arī latgaliešu valodas, bet ir cauri gadu simteņiem saglabājusies latgaļu valoda, kurā vēl šobaltdien runā latgaļu pēcteči Latgalē un Vidzemes austrumdaļā. Pēc krustnešu ienākšanas Latvijā te dzīvoja dažādas baltu tautas: latgaļi, sēļi, zemgaļi un kurši. Senais vēstures dokuments “Indriķa hronika” vēsta, ka par latviešiem sauca tikai senos latgaļus, kuri apdzīvoja tagadējās Latgales teritoriju un Vidzemes austrumdaļu līdz Gaujai.
Latvijas pirmās republikas laikā latgaļu valodai Latgalē bija valsts valodas statuss, un pamatskolās mācības te notika latgaļu valodā. Pēc valsts apvērsuma Kārļa Ulmaņa diktatūras gados, sākot ar 1935. gadu, Latgalē latgaļu valodu izskauda no valsts iestādēm un skolām.
Leonards Erts Aizkrauklē
