Daudzi no senās dzīvības pārstāvjiem ir saglabājušies līdz mūsdienām fosiliju veidā.
Daudzi no senās dzīvības pārstāvjiem ir saglabājušies līdz mūsdienām fosiliju veidā. Par tiem jūs vairāk varēsit uzzināt, apmeklējot izstādi “Senā dzīve uz Zemes” Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos”, kuru izveidojuši Latvijas Dabas muzeja paleontoloģijas nodaļas darbinieki. Izstāde muzejā būs atvērta no rītdienas, 21. septembra.
Ligita Lukševiča, Latvijas Dabas muzeja speciāliste
Zeme ne vienmēr izskatījās tāda, kādu mēs esam paraduši aplūkot uz globusa. Kontinenti tikai liekas esam cieši “noenkuroti” savās vietās, tomēr kopš senlaikiem tie kustas. Senā flora un fauna no pašlaik visai attāliem Zemes nostūriem ir pārsteidzoši līdzīga.
Kembrija periodā pirms aptuveni 570 miljoniem gadu senie kontinenti bija daudz mazāki nekā mūsdienās un izvietojās tuvu ekvatoram. Arī Latvijas tagadējā teritorija bieži bija zem okeāna līmeņa. Tā kā sauszeme tajā laikā bija pakļauta tiešajam visu dzīvo iznīcinošajam ultravioletajam starojumam, tā bija tukša un neapdzīvota. Vienīgā dzīves telpa bija jūru un okeānu ūdens. Dzīvība, radusies ap trīs miljardiem gadu pirms kembrija, evolūcijas gaitā sasniedza lielu formu daudzveidību. Seklo kembrija jūru valdnieki bija līdz 45 cm garie trilobīti. Viņu muguru klāja biezs hitīna vairogs no kustīgi savienotām plātnēm. Senajā jūrā dzīvoja dažādas medūzas un koraļļi.
Ordovikā un silūrā jūrās turpināja attīstīties kembrija dzīvības formas. Trilobītus pamazām sāka izspiest galvkāji — nautiloīdi. Sākotnēji būdami tikai dažus centimetrus gari, ar laiku viņi kļuva par bīstamiem plēsoņām ar vairākus metrus garām gliemežnīcām. Silūra laikā jūru piekrastēs parādījās pirmie sauszemes augi — riniofīti.
Devona periods bija pirms 405—355 miljoniem gadu. Šī perioda sākumā dzīvība uz planētas vēl joprojām eksistēja galvenokārt ūdenī. Devonu bieži sauc par zivju laikmetu, jo tieši tad radušās pirmās kaulzivis.
Karbona laikā uzplaukumu piedzīvoja haizivis un citas skrimšļzivis. Šī perioda biezos mitros mežus apdzīvoja dažādi kukaiņi — milzu spāres, vaboles un prusaki. Arī abinieki, kuri izcēlās jau devonā, beidzot sadūšojās kāpt laukā no ūdens, lai iekarotu sauszemi.
Mezozoja ēra bija milzu rāpuļu laiks. Šo ēru var tēlaini apzīmēt kā dinozauru laikmetu. Līdzīgi dinozauriem sauszemē, jūrās un okeānos dominēja galvkāji amonīti, kuru gliemežnīcas dažkārt sasniedza pat vairākus metrus diametrā.
Jaunākā jeb kainozoja ēra bija zīdītāju un putnu attīstības ēra. Senie zīdītāji sasniedza milzīgus izmērus, bet ēras otrajā pusē, klimatam paliekot aukstākam, šīs brīnumainās formas izmira. Kvartāra periodā dzīvoja aukstumizturīgie mamuti un matainie degunradži. Viņu atliekas atrastas arī Latvijā.
