Lielās hokeja kaislības šogad valda Čehijā. Te komandas aizvada kārtējo pasaules čempionātu. Taču, lai kļūtu par ledus sporta karali, hokejs veicis garu attīstības ceļu.
Lielās hokeja kaislības šogad valda Čehijā. Te komandas aizvada kārtējo pasaules čempionātu. Taču, lai kļūtu par ledus sporta karali, hokejs veicis garu attīstības ceļu.
Ripas vietā akmeņi
Hokeja pirmsākumi rodami Kanādā 19. gadsimta vidū. Pēc sporta pasākumiem piesātinātās vasaras sezonas sportisti meklēja iespējas īsināt laiku arī ziemā. Izmantojot hokeja paņēmienus, viņi publiskajās slidotavās ar nūjām sāka dzenāt pa ledu plakanus akmeņus. Ar to gan ledus hokeja pionieri iemantoja sabiedrības vispārēju nopēlumu, jo traucēja citiem slidot. Taču “kauliņi bija mesti”.
Gāja laiks, izstrādāja noteikumus, un 1875. gada 3. martā starp divām Makhila universitātes komandām Monreālā notika pirmā oficiālā spēle hokejā. Šo datumu pieņemts dēvēt par hokeja dzimšanas dienu. No šī brīža ganu nūja — tāds ir vārda “hokejs” burtiskais tulkojums no seno franču valodas — sāka savu ceļu uz popularitātes virsotnēm.
Četri tūkstoši jūdžu līdz zaudējumam
1893. gadā Kanādas ģenerālgubernators lords Stenlijs par 48 dolāriem iegādājās kausu un veltīja to savas valsts spēcīgākajai komandai. Diez vai tolaik viņam pat sapņos rādījās, ka vēlāk pēc šīs trofejas tieksies visas pasaules labākie hokejisti. Bet to, cik kārdinošs ir šis sudraba kauss, pierāda 1905. gada notikumi Kanādā.
Togad Dousonas hokeja kluba biedri mēroja četrus tūkstošus jūdžu pāri plašajai Kanādai, veicot lielu daļu ceļa suņu kamanās. Pārbraucienā pavadīja gandrīz mēnesi un iztērēja tam laikam ievērojamu summu — trīs tūkstošus dolāru. Tas viss tikai tālab, lai finālmačā zaudētu Otavai ar rezultātu… 2:23. Kāds entuziasms, kaut arī tik pamatīgs zaudējums! Arī tāds bija hokejs.
Gripa atstāj bez Stenlija kausa
Kad 1908. gadā nodibināja Starptautisko ledus hokeja federāciju, šī spēle strauji izplatījās Eiropā. Mūsu kontinentā pirmais hokeja čempionāts bija ļoti romantisks. 1910. gadā četru Eiropas valstu komandas sapulcējās Šveices kalnu kūrortiņā uz Leavantes ezera ledus, lai noskaidrotu pirmo kontinenta čempioni. Lai gan pasaulē jau bija ledushalles, tomēr pirmais čempionāts dabā atmiņās palicis kā eksotisks.
Pasaules kari pārtrauca sporta dzīvi pasaulē, bet tikai ne Stenlija kausa izcīņu. Ziemeļamerikā hokejs ritēja pilnā sparā. Taču ko neiespēja karš, to izdarīja gripas epidēmija. 1919. gadā tās dēļ ne tikai pēkšņi mira miljoniem cilvēku visā pasaulē, bet arī vienīgo reizi 110 gadu ilgajā vēsturē izjuka Stenlija kausa izcīņas fināls.
Čempionāts stundas garumā
Sporta dzīve Eiropā pēc Pirmā pasaules kara atjaunojās lēni. 1921. gadā Stokholmā zviedriem piebiedrojās tikai Čehoslovākijas izlase. Uzvarētāju noskaidroja 60 minūtēs, tādēļ maz ticams, ka tik īss čempionāts vēl kādreiz atkārtosies.
Lai gan latvieši jau kopš 20. gadsimta sākuma bija iemācījušies dzenāt bumbiņu pa ledu, tomēr iepazīt melno ripu viņiem izdevās pavisam nejauši. Tas notika 1924. gadā, kad uzaicinātās komandas vietā pārpratuma dēļ Rīgā ieradās Karalauču ledushokeja komanda. Jaunā spēle uzreiz atzinību neguva, bet to neaizmirsa. Jau pēc pieciem gadiem hokeju sāka spēlēt liepājnieki, bet 1932. gadā Latvija aizvadīja savas pirmās sacīkstes hokejā ar ripu ar Lietuvu. Kaimiņu būšanu debijas mačā neievēroja, un mūsējie brāļu tautu uzvarēja.
Latvijas pirmās neatkarības laiks hokejā bija ļoti interesants un aizraujošu notikumu pārbagāts. Latvija startēja 1936. gada olimpiādē, vairākos pasaules un Eiropas čempionātos. Diezgan veiksmīgi aizvadītās cīņas starptautiskajos turnīros ļāva Latvijai iemantot atzinību Eiropā. Necerēti strauja bija Latvijas hokeja attīstība, un tas viss vienā desmitgadē! Atzinību pelnījuši visi mūsu hokeja celmlauži, īpaši Leonīds Vedējs un Roberts Bluķis, kā arī Roberts Lapainis un Herberts Kušķis.
No Eiropas Padomju Savienībā
Kad apklusa Otrā pasaules kara lielgabali, politiskā situācija pasaulē mainījās. Latvija kā valsts hokejā vairs nepiedalījās. Daži mūsu hokejisti savas gaitas turpināja emigrācijā. Vācijā lielisks bija Ēriks Koņeckis. Bet Latvijā palikušie kļuva par hokeja skolotājiem plašajā PSRS. Un skolēni visai drīz pārspēja skolotājus.
Tas bija fantastiskā Vsevoloda Bobrova laiks, kad daži labākie Latvijas hokejisti jau devās Maskavas virzienā. Šādu ceļu gāja arī Harijs Mellups — mūsu spožākā pēckara hokeja zvaigzne. Tā agri uzlēca un agri arī norietēja. Talantīgs vārtsargs, kurš augstu klasi demonstrēja pirmajās starptautiskajās spēlēs Padomju Savienībā, 1949. gadā gāja bojā aviokatastrofā. Viņam bija tikai 21 gads. Vien neliels Urālu granīta piemineklis slaidu priežu meža ielokā netālu no Jekaterinburgas liecina par šausmīgo notikumu tā gada janvārī. Tad mums jau bija “Daugava” jeb vēlākā “Dinamo”, kura gandrīz piecus gadu desmitus priecēja hokeja līdzjutējus Latvijā.
Divas skolas abpus okeānam
Hokeja attīstība Eiropā un Amerikā tajā laikā bija ļoti strauja. Šajos gados talantīgu hokejistu plejāde izauga abpus okeānam. Ziemeļamerikā: Rišars, Hovs, Espozito un Halss. Krievijā: Staršinovs, Firsovs, Harlamovs un Tretjaks. Tā veidojās divas dažādas hokeja skolas, kurām ļoti pietrūka savstarpēja kontakta. Līdz beidzot 1972. gadā Nacionālā hokeja līga vienojās ar Padomju Savienību par astoņu maču sēriju. Šajā pēc spēku samēriem ļoti līdzīgajā turnejā tikai pēdējā mača pēdējā minūtē Ziemeļamerikas profesionāļi nosvēra svaru kausu savā pusē. Šīs grandiozās cīņas daudzu hokeja cienītāju atmiņā ir vēl šodien. Šogad Čehijā
Gadiem ritot, mainījās hokejistu paaudzes. Vēl nebeidzām jūsmot par Helmuta Baldera spēli, kad pie Latvijas hokeja debesīm iemirdzējās jaunas zvaigznes. Sandis Ozoliņš un Artūrs Irbe, kuri nu jau ilgus gadus priecē NHL skatītājus kopā ar tādiem ekstra klases hokejistiem kā Greckis, Lemjē, Jagrs un Hašeks.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas izlases atgriešanās pasaules hokeja apritē bijusi ļoti sekmīga. Šogad jau astoto sezonu mūsu hokeja izlase aizvada pasaules hokeja elitē. Savukārt mūsu hokeja fanu uzmundrinošais sauklis: “Sarauj, Latvija!” skanējis hokeja hallēs daudzās Eiropas pilsētās. Šogad kārta Čehijas ledus arēnām.
