Saistībā ar rakstnieka, dzejnieka un dramaturga Jāņa Akuratera 140. jubileju Ābeļu pagasta pārvalde rīkoja zīmējumu un eseju konkursu, kurā piedalījās arī Aizkraukles reģiona skolu audzēkņi un ieguva godalgotas vietas.
Jēkabpils novada Ābeļu pagasta pārvalde konkursu skolēniem un pieaugušajiem izsludināja jau šīgada janvārī, lai radītu interesi par Jāņa Akuratera darbiem, popularizētu rakstnieka romantismu un patriotismu, noskaidrotu labākos eseju rakstītājus un zīmētājus.
Izmantos ilustrācijām
Zīmējumos bija prasība attēlot tā laika ainas, kuras varētu izmantot kā ilustrācijas. Eseju tēmas: līdz 9. klasei — “Kalpa zēna romantisms šodien”, savukārt vidusskolēniem un pieaugušajiem saistībā ar darbu “Ugunīgi ziedi” — “Pētera Dangas turpmākās brīvības cīņas”.
No Aizkraukles reģiona esejas rakstīja un zīmēja Aizkraukles pilsētas sākumskolas, Jaunjelgavas vidusskolas un Mazzalves pamatskolas audzēkņi. Pavisam konkursanti pārstāvēja 69 Latvijas vietas, dalībnieki iesniedza darbus pat no Liepājas un Bejas Alūksnes pusē. Saņemti 53 zīmējumi un 26 esejas.
Aizvadītās nedēļas nogalē Ābeļu pagastā uz Jāņa Akuratera 140. jubilejas pasākumu “Jānis Akuraters — Sēlijas romantiķis” pulcējās gan konkursa dalībnieki, gan citi interesenti. Tālu ceļu uz romantiskā sēļa piemiņas sarīkojumu bija mērojis Saldus novada Druvas pagasta amatierteātra kolektīvs, kas pasākuma izskaņā Ābeļu pagasta estrādē rādīja Jāņa Akuratera lugas “Vecie un jaunie” iestudējumu.
Zīmējums kā kaleidoskops
Pasākuma pirmā daļa norisinājās Ābeļu tautas namā un bija veltīta zīmējumu konkursam. Jauno mākslinieku darbi bija izlikti apskatei. Tos pārlūkojot, varēja atpazīt ainas no darba “Kalpa zēna vasara” — klēts pušķošanu ar meijām Jāņu vakarā, zirgu ganīšanu pieguļā, puķu stādīšanu, maizes cepšanu un citas. Ņemot vērā, ka Jānis Akuraters šo darbu uzrakstīja 20. gadsimta sākumā, pašam izbaudot lauku darbu sūrumu un dabas skaistumu, apbrīnojami, ka bērni un jaunieši pēc vairāk nekā 100 gadiem spējuši atainot šos notikumus, piešķirot tiem arī mūsdienīgus akcentus. Piemēram, kāds Rīgas skolēns bija izpratis lauku dzīves ikdienu, kad darbs dzen darbu, tādēļ savu zīmējumu veidoja līdzīgi kā kaleidoskopu — griez, bet krāsaino stikliņu attēla vietā ir viens darbs pēc otra: aršana, stādīšana, sēja, siena laiks utt.
Aizkraukles pilsētas sākumskolas 4.b klases skolniece Krista Lapiņa bija atainojusi maizes cepšanu, savukārt viņas klasesbiedre Patrīcija Kļaviņa — zirgu ganīšanu pieguļā. Krista gan vēl neesot redzējusi, kā cep maizi, tomēr, ja būtu iespēja, labprāt to uzzinātu. Abas meitenes zīmējumu konkursā saņēma pateicību. Arī Beatrisei Kraševskai no Jaunjelgavas vidusskolas pateicība.
Ozols kļuvis par dižkoku
Pasākuma otrā daļa norisinājās Jāņa Akuratera piemiņas vietā Ābeļu pagasta “Jaunzemjos”. Nezinātājam grūti atrast ceļu uz šo vietu, tomēr, nonākot tajā, pārsteidza sakoptība un apbrīnojamais miers, kas te izstaro. “Jaunzemju” sētsvidū joprojām kuplo zaļais ozols, kas tagad sasniedzis dižkoka lielumu. Tas ir tas pats, kuru allaž atminējies rakstnieks, lai arī kur viņš būtu. Karstā saule pēc nemitīgajām lietavām, augustā pļautā siena smarža, putnu dziesmas, sienāžu sisināšana, meža šalkas palīdzēja satuvināties ar kalpa zēna izjūtām. Par to, ka te Jāņa Akuratera dzimtās mājas, liecina piemiņas akmens, kurš ir vietā, kur savulaik bijusi māja. Tās gan vairs nav, jo nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Vēlāk uzcelta jauna māja.
“Jaunzemjos” apbalvoja eseju konkursa laureātus. Esejas vērtēja rakstniece Lūcija Ķuzāne, novadpētniece, pensionētā skolotāja Ausma Bērziņa un Ābeļu skolas latviešu valodas skolotāja Valda Bērziņa. Esejas iepriecinājušas ar domu dažādību un mūsdienīgu attieksmi. Izcilu vērtējumu guva Nikola Meistere no Aizkraukles pilsētas sākumskolas, Mazzalves pamatskolas skolnieces Baiba Zvilna un Elva Laurinoviča (abas meitenes lūgtas sazināties pa tālr. 65207281, lai vienotos par balvu saņemšanu), savukārt Vanessa Vinogradova no Jaunjelgavas vidusskolas saņēma pateicību.
Dzied basām kājām
Sarīkojumā bija ieradusies arī populārā dziedātāja Ieva Akuratere — rakstnieks bija viņas vectēva Pētera brālis. Skolas gados viņa aizrautīgi lasījusi Jāņa Akuratera darbu “Degošā sala”. Dziedātāja dalījās atmiņās par savu vectēvu un uzsvēra, ka abi — gan rakstnieks, gan vectēvs — bija īsteni Latvijas patrioti. Viņa lepojas, ka pārstāv tādu dzimtu: “Cik skaisti, ka ir tāda dzimta, cik skaisti, ka Ābeļu pagasts daudzina, cik skaisti, ka radinieki uzlikuši pieminekli!” Tā kā Jāņa Akuratera mīļākie svētki bija Jāņi un vēl ir vasara, dziedātāja rakstniekam veltīja retāk dzirdētu līgodziesmu. Ieva Akuratere pa “Jaunzemju” sētsvidu staigāja basām kājām, viņas klusinātais dziedājums, ko pavadīja tikpat klusinātas ģitāras skaņas, burtiski savijās ar mieru meža ielokā, neviļus radot sirreālisma izjūtas.
Noslēgumā Akurateru dzimtas pārstāvji un Ābeļu pagasta pārvaldes vadītājs Raimonds Jaudzems iedēstīja ozoliņu, lai tas augtu un kuplotu nākamajām paaudzēm.
Uzziņa
◆ Latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis Jānis Akuraters dzimis
1876. gada 13. janvārī Dignājas pagasta “Jaunzemjos” (tagad Ābeļu pagastā) mežsarga ģimenē.
◆ Viens no neatkarīgās Latvijas dibināšanas iniciatoriem, Tautas padomes dibināšanas sēdes 1918. gada 17. novembrī un Latvijas valsts dibināšanas akta 1918. gada 18. novembrī dalībniekiem.
◆ Kļuvis par pirmo Tēvzemes balvas literatūrā saņēmēju (1937. gadā).
◆ Miris 1937. gada 25. jūlijā.
Fragments no Nikolas Meisteres esejas
“Laiks steidzas, iet gadi. Jānis iemācās un aprod ar jauno vidi. Tikai gadās tādi brīži kalpa zēna ikdienā, kad gribas skaļi kliegt: “Laidiet mani, lai es atgrieztos, kur tīrums kūp un debess saule mani skūpsta, un kailām kājām es rasā varu staigāt. Laidiet mani, kur klētiņā aiz sijām ir bērzzari un ārā līgo putni, un visa debess no līksmes kliedz, — laidiet mani, kur manas kalpa zēna dienas zied!”
