Trešo gadu Zemgales Plānošanas reģionu vada Valdis Veips, kas agrāk bija pazīstams Bauskas novada pašvaldību politiķis. Intervijā viņš stāsta par paveikto un iecerēto.
— Kā sākāt darboties politikā?
— Astoņdesmitajos gados mani ievēlēja par Ceraukstes ciema deputātu. Taču droši vien tā vēl nav uzskatāma par darbošanos politikā. Padomju laikā veidotās vietējās padomes bija lielas, sanāca dažas reizes gadā un faktiski jau neko nelēma. Man politiskajā darbībā būtisks ir 1997. gads. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, mani uzrunāja ļaudis ģimenes jaunajā dzīvesvietā — Bauskas rajona Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā. Tā ir sievas dzimtā puse. Vēl aizvien tur dzīvojam. Tolaik es tur arī strādāju — biju sporta skolotājs Uzvaras vidusskolā. Piekritu balotēties, un iznāca tā, ka mani ievēlēja ne tikai par deputātu, bet arī par pagasta padomes priekšsēdētāju. Šajā amatā nostrādāju līdz teritoriālajai reformai 2009. gadā.
— Par teritoriālo reformu esat izteicies visai skeptiski, taču jūsu politiskajā karjerā šī reforma radīja izaugsmi.
— Manuprāt, 109 Latvijas novadi izveidojušies ļoti atšķirīgi. Piemēram, ir Baltinavas novads ar 1800 iedzīvotājiem un Ogres novads ar vairāk nekā 36 tūkstošiem. Liela vai maza katra pašvaldība rūpējas par saviem cilvēkiem, un mazā nerūpējas sliktāk par lielo. Taču novadu veidošanās principus nesaprotu vēl līdz šim. Daļa no toreizējā Bauskas rajona pašvaldību vadītājiem tolaik vairākkārt braucām uz VARAM un prezentējām savas domas. Diemžēl mūs tur neņēma vērā. Kad 2009. gadā izveidoja arī Bauskas novadu, jaunajā domē trīs vietas (no 17 — red.) ieguva Pilsoniskā savienība, kurā darbojos kopā ar domubiedriem. Viņi mani izvirzīja, un dome ievēlēja par priekšsēdētāju.
— Kopš 2013. gada esat ārpus partijām. Izskatās, ka lielākajā daļā Zemgales pašvaldību pie varas ir ZZS. Vai jūs neplānojat stāties kādā partijā?
— Ap Jelgavu ZZS tiešām ir pie varas. (ZZS uzvarējusi Jelgavā, Jelgavas, Ozolnieku, Auces, Dobeles, Tērvetes novadā.) Taču mūsu reģionā ietilpstošajās 22 pašvaldībās pie varas ir dažādas partijas. Piemēram, Bauskā novada domes priekšsēdētājs ir no Nacionālās apvienības. Citviet vadībā ir “Vienotība”. Pašlaik esmu bezpartijiskais, bet, kas zina, varbūt arī iestāšos kādā partijā.
— Daudziem dzīve nav viegla. Šogad Latvijā iekšzemes kopprodukta pieaugums ir apsīcis. Rūpniecības apjoms, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, pat samazinājies par pusprocentu. Būvniecības apjoms sarucis pat par piekto daļu. Prognozē, ka dzelzceļa pārvadājumi šogad var samazināties par trešo daļu. Ko Zemgales Plānošanas reģions dara, lai veicinātu ekonomiku?
— Protams, no uzņēmējdarbības ir atkarīga valsts attīstība. Mums noslēgti sadarbības līgumi ar Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Taču 30,5 tūkstoši gadā, kas mums piešķirtajā budžetā paredzēti uzņēmējdarbības veicināšanai, ir par maz. To varam izmantot vienīgi izstādēm, semināriem, pieredzes apmaiņas braucieniem.
Zemgales Plānošanas reģionā uzturam mājaslapu www.zuc.zemgale.lv, kur iespējams uzzināt par semināriem, fondu konkursiem. Apkopojam informāciju par uzņēmējdarbības aktualitātēm valstī un labās prakses piemēriem reģionā. Katru nedēļu jaunāko informāciju no mājaslapas saņem arī vairāk nekā 1600 klientu, kas parakstījušies mūsu jaunumiem. Pagājušajā gadā izstādē “Riga Food” no Zemgales piedalījās 60 mazo uzņēmēju un mājražotāju — visvairāk no visiem reģioniem. Izstādē “Balttour” mums bija seši “puduri”. Sēlijas “pudurim” pievienojās arī Ilūkstes novads, kas ietilpst Latgales Plānošanas reģionā.
Piena nozarē situācija ir ļoti saspringta. Zinu lauku saimniecības, kas likvidējušas govis. Labā ziņa — zemniekiem piederošais uzņēmums “Latvijas piens”, kam bija grūtības ar īpašnieku maksātnespēju, ar graudaudzētāju kooperatīva “Latraps” investīcijām sācis atdzimt. Kopā ar uzņēmējiem bijām uzaicināti viesoties Gruzijā, Kutaisi. Līdzi brauca arī “Latvijas piena” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Uz šo uzņēmumu esam veduši Gruzijas vēstnieku Latvijā. Grūti pateikt, kā “Latvijas pienam” sokas noieta tirgus meklējumos, taču visādā ziņā cenšamies palīdzēt rast biznesa kontaktus, kas vēl jo vairāk ir svarīgi tādēļ, ka saistībā ar Ukrainas notikumiem, ES sankcijām un Krievijas embargo politiku tās tirgus mūsu pārtikas ražotājiem ir slēgts.
— Viena no sfērām, ar ko daudziem saistās Zemgales Plānošanas reģions, ir pašvaldību iesaistīšana un interešu salāgošana ES atbalstītajos projektos.
— 2007.—2013. gada plānošanas periodā īstenojām 53 ES projektus, piesaistot 14,8 miljonus eiro. Savukārt Zemgales Plānošanas reģiona pamatdarbībai no valsts atvēlētā nauda samazinās. Šogad piešķirtais 151 tūkstotis eiro ir tikai neliels pamats mūsu 23 cilvēku kolektīva darbības nodrošināšanai. Jaunus uzdevumus uzdod arī VARAM. Dažkārt tos veicam pat bez finansiālā seguma. Kā reģions, kurā ir daudz pierobežas pašvaldību, aktīvi darbojamies Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā. Saņēmām apbalvojumus par iepriekšējā plānošanas perioda projektiem — ne tikai par lielāko projektu skaitu, bet arī par lielāko tajos iesaistīto partneru skaitu.
2014.—2020. gada plānošanas periodā esam iesaistījušies arī Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, Latvijas un Krievijas programmā. Mūsu reģiona pašvaldībām būs jaunas iespējas. Pašlaik gatavojam projektus Latvijas un Lietuvas programmai, plānojam iesniegt vismaz piecus projektus izglītībā, uzņēmējdarbībā, tūrismā un vides jomā. Lielākoties tie ir mūsu pašvaldības interesējošie projekti, tomēr dažkārt tie skar visa reģiona intereses, piemēram, drošību teritorijā gar robežu. Darba ir daudz. Jo paši būsim aktīvāki, jo vairāk uzrakstīsim kvalitatīvus projektus, jo būs labāk. Protams, jārēķinās, ka ne visus projektus atbalstīs.
— Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš atzīst, ka Zemgales Plānošanas reģions rīkojies pareizi, izveidojot pārstāvniecību Jēkabpilī, kur tomēr ir savas īpašas problēmas. Maijā Jaunjelgavā notikušais Sēlijas kongress pat pieņēma rezolūciju, kurā aicināts izveidot Sēlijas Plānošanas reģionu, tātad atdalīties no Zemgales Plānošanas reģiona.
— Šāda plānošanas reģiona izveide ir politiķu un valdības jautājums. Ja politiskā līmenī pieņems, tad to arī risināsim. No savas puses cenšamies, lai mūsu reģionā neviens nejustos atstumts. Pārstāvniecībā Jēkabpilī strādā viens darbinieks. Domāju, ka starp reģiona pašvaldībām nav krasu attīstības atšķirību. Var piebilst, ka esam ieviesuši tradīciju — katra mēneša trešajā otrdienā visu 22 Zemgales pašvaldību politiķi tiekas Attīstības padomes sēdē, kas notiek kādā no mūsu pašvaldībām. Iznāk, ka katrā pašvaldībā viesojamies reizi divos gados. Manuprāt, tā ir vērtīga pieredzes apmaiņa. Pēdējā sēde pirms Jāņiem mums bija Viesītē.
— Ar ko īpaša bija Viesītes tikšanās?
— Varētu minēt ES rosināto un Labklājības ministrijas vadīto deinstitucionalizācijas projektu, kas paredz, ka visā Latvijā līdz 2023. gadam pilnveidos sociālo pakalpojumu sistēmu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē, tostarp saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu. Viesītē tikāmies ar Labklājības ministrijas speciālistiem, valsts sociālās aprūpes centru pārstāvjiem. Mūs slavēja, ka Zemgale šajā projektā ir priekšā citiem Latvijas reģioniem. Zemgalē šajās aprūpes iestādēs dzīvo vairāk nekā 800 pieaugušo un 276 bērni.
— Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomi vada kāds no tajā ietverto pašvaldību vadītājiem. Pašlaik šajā sabiedriskajā amatā ir Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
— Zemgales Plānošanas reģionā pieņemts, ka Attīstības padomes vadītāju ievēl gadam. Citos reģionos — sasaukuma laikā jeb četriem gadiem. Var piebilst, ka Zemgales Plānošanas reģiona pirmsākumos Attīstības padomes vadītāja maiņa notika vēl biežāk — reizi pusgadā. Tādējādi piecos gados visi tika pie vadīšanas. Strādājot tomēr esam secinājuši, ka pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām būtu lietderīgi pārņemt citu kolēģu pieredzi, vienam politiķim uzticot reģiona vadību visam sasaukuma periodam. Tas nav mazsvarīgi, sevišķi dodoties vizītēs uz Saeimu un ministrijām, lai nemitīgi nezibētu atkal jaunas sejas. Arī mums būtu vieglāk strādāt. Līdz šim gan mums ir kāds nerakstīts princips. Tā kā reģionā nosacīti ir Jelgavas un Jēkabpils gals, tad vienā “valdīšanas” gadā priekšsēdētājam un vietniekam jāpārstāv savs “gals”. Pašreiz Andra Rāviņa vietnieks ir Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Priekšlikumu par Attīstības padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu četriem gadiem virzīsim, bet, protams, galavārds piederēs politiķiem.
— Kā vērtējat sadarbību ar reģionā vienīgo augstskolu — Latvijas Lauksaimniecības universitāti?
— Ar augstskolu mums ir noslēgts sadarbības līgums. Ar LLU atbalstu jau septīto gadu notiek Zemgales reģiona skolēnu zinātniskās pētniecības darbu konferences. Darbus vērtē LLU mācību spēki, mēs — koordinējam. Par mūsu veikuma kvalitāti acīmredzot liecina tas, ka šajā pasākumā iesaistās četri bijušā Tukuma rajona novadi. Veiksmīgākos skolēnus apbalvojam ar naudas balvām, virzām valsts zinātniskajai konferencei. Labāko pētījumu autori saņem sertifikātus iestājai LLU bez konkursa. Šogad Jelgavā Zemgales uzņēmēju dienas kuplinājām arī ar zinātniskās konferences stendu. Mūsu kolektīvā ir arī praktikanti no LLU. Mūsu pašvaldības iesaka studentiem aktuālas pētījumu tēmas. Protams, var vēlēties, lai sadarbība būtu vēl veiksmīgāka. Bieži par labajām lietām LLU mēs augstskolas mājaslapā izlasām jau pēc tam, kad tās ir notikušas.
— Kur iegūstat informāciju par to, kas notiek Zemgalē?
— Gan skatām interneta portālus, gan abonējam visas piecas agrāko rajonu avīzes — “Brīvo Daugavu” no Jēkabpils, “Staburagu” no Aizkraukles, “Bauskas Dzīvi”, “Zemgali” no Dobeles un, protams, arī “Zemgales Ziņas” no Jelgavas.
Uzziņa
Zemgales Plānošanas reģions ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esoša iestāde, kurā strādā
23 darbinieki un kuras centrs ir Jelgavā. Tā koordinē 22 Zemgales pašvaldību sadarbību ES izsludināto atbalsta projektu apguvē ekonomikas, izglītības un kultūras jomās. Zemgales Plānošanas reģions sākotnēji veidojies 1997. gadā kā Bauskas, Dobeles un Jelgavas pašvaldību sadarbības instruments. Vēlāk tam pievienojās Aizkraukles un Jēkabpils rajona pašvaldības.
Pēc līdzīgiem principiem darbojas Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioni.
