Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kurā tiek apspriestas jaunizveidojamās pašvaldības, uz kārtējo sēdi aicināja Zemgales reģiona pašvaldību vadītājus. Lielākās diskusijas raisīja jautājums par Sēlijas novada izveidi, kurā varētu iekļauties Jaunjelgavas un Neretas novadi, atstājot Aizkraukles novadā Aizkraukli, Skrīverus, Koknesi un Pļaviņas.
Viedokļi dalās
Reformas gaitā līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānotas 39. Aizkraukles novadam paredzēts pievienot Skrīveru, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas un Neretas novadus.
Jau līdz šim pašvaldības paudušas savu nostāju šajā jautājumā un izskanējuši dažādi viedokļi. Viens no tiem ir, ka savā novadā varētu apvienoties Daugavas labā krasta pašvaldības — Pļaviņas, Koknese, Aizkraukle un Skrīveri. Sēdē novadu pārstāvji varēja izteikt savu viedokli. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Madars Lasmanis, iezīmējot jaunā Aizkraukles novada perspektīvu, atzina, ka tas būtu optimāls attīstībai. Turklāt šīs pašvaldības jau tagad sadarbojas daudzos jautājumos. Priekšlikumu veidot vienu novadu Daugavas labā krasta pašvaldībām ministrija noraidīja jau iepriekš, skaidrojot, ka tādējādi Daugavas kreisā krasta pašvaldības paliek bez attīstības centra, jo šajā reģionā tāds ir tikai Aizkraukle.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums apstiprināja jau iepriekš pašvaldībā pieņemto lēmumu, ka vēlas sadarboties gan ar Daugavas labā, gan kreisā krasta pašvaldībām — Jaunjelgavu un Neretu.
— Izvērtējot bijušā Aizkraukles rajona darbības pieredzi, varam to turpināt. Turklāt Aizkraukle ar tuneli pār Daugavu cieši saistīta ar Jaunjelgavas novadu, kur ikdienā vērojama gan darbaspēka kustība, gan pakalpojumu izmantošana, cilvēkiem ir vasarnīcas Sērenes pagastā. Tāpēc esam par vienotu teritoriju. Tomēr, ja Sēlijas pašvaldības lemtu par savu novadu, atbalstītu viņu izvēli, — teica Leons Līdums.
Vēlas atpakaļ Vidzemē
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris atzina, ka mērķtiecīgāk ir apvienoties Sēlijas pašvaldībām, bet savs novads būtu Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu un Skrīveru pašvaldībām, kas bijušas un ir Vidzemes teritorijas, nevis kā bijis pēc pēdējās reformas — Zemgalē, kur nu vēl Sēlijā.
— Bijušais Stučkas un vēlākais Aizkraukles rajons bija mākslīgs veidojums, kurā apvienoja dažādu novadu pašvaldības, arī vēsturiski Sēliju pārstāvošās. Ik gadu tūrisma izstādē “Balttour”, kur Koknese pārstāvēta kā Zemgale, saņemam ap-
meklētāju jautājumus un izbrīnu, jo Koknese taču ir Vidzemē, — teica Dainis Vingris.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss piekrīt Kokneses kolēģa teiktajam, jo arī šajā pašvaldībā ir lēmums par vēlmi veidot četru Daugavas labā krasta pašvaldību novadu. Tās ir līdzvērtīgas arī iedzīvotāju blīvuma ziņā, un nākotnē, lemjot par investīciju piesaisti, šis apstāklis var būt ļoti būtisks. Ja ministrijas ieskatā jāveido spēcīgas pašvaldības, Daugavas labā krasta novads tāds būtu.
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis arī pauda atbalstu Daugavas labā krasta pašvaldību veidotam novadam.
— Skrīveri katrā gadījumā būs zaudētāji, jo administratīvās reformas izmaksas pašvaldībā ir piektās zemākās valstī, bet ieņēmumi pieaug. Apvienojoties līdzvērtīgām pašvaldībām, finanses tomēr izlīdzinātos, — teica Andris Zālītis.
Vēsturisks brīdis
Iecere par Sēlijas novadu parādījās reformas apspriešanas gaitā. Tajā paredz apvienoties Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadi. Par to aktīvi diskusijās iesaistījās Jaunjelgavas novada domes vadītājs Guntis Libeks. Šis jautājums aktualizējās, kad lēma par Ilūkstes novadu jaunajā kartē. Savu nostāju Guntis Libeks nav mainījis.
— Jau pagājušajā gadā veicām iedzīvotāju aptauju, kurā 75 procenti iedzīvotāju neatbalstīja šo reformu un Jaunjelgavas pievienošanu Aizkraukles novadam. Pašvaldības lēmums bija saglabāt Jaunjelgavas novadu esošajā teritorijā, bet, ja tas nav iespējams, atjaunot Sēlijas teritoriju ar tās novadiem. Šis ir vēsturisks brīdis, lai turpinātu daudzu sabiedrībā zināmu cilvēku centienus atjaunot Sēlijas vārdu un veidot savu novadu. Jau vairākus gadus darbojas Sēlijas novada pašvaldību apvienība, esam sekmīgi strādājuši, lai veidotu šī novada identitāti un tā sekmīgi varētu attīstīties. Esam sadarbojušies daudzās jomās un tagad esam satraukti, jo deviņu gadu darbs var tikt iznīcināts, — teica Guntis Libeks.
Kā Guntis Libeks atzina “Staburagam”, nav tik būtiski šobrīd noteikt Sēlijas novada centru, jo tas ir tehnisks jautājums. Būtiskākais esot vienoties par šāda novada izveidi.
— Tas nenozīmē, ka beigsies sadarbība ar Aizkraukles novadu vai citām pašvaldībām, kuru pakalpojumus izmanto mūsu iedzīvotāji. Tomēr šis ir brīdis, kad varam kaut ko pamainīt. Arī pats esmu strādājis rajona struktūrā, kas ir zināma un ko varētu turpināt, bet ir vēlme kaut ko mainīt, jo var arī citādāk, un svarīgi ir virzīt šo domu, lai gan, zinot līdzšinējo pieredzi, nav lielas pārliecības, ka tas izdosies, — teica Guntis Libeks.
Jaunjelgavas novada domes deputāts Jānis Blūzmanis komisijas sēdē pauda pretēju viedokli, uzskatot, ka Jaunjelgavai jāpievienojas Aizkraukles novadam, kur jau tagad iedzīvotāji izmanto daudzus pakalpojumus, tāpēc viņš atbalsta ministrijas piedāvājumu.
Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis atzina, ka Neretas novadā situācija ir atšķirīgāka kā citos novados — tas izvietots pierobežā, galvenās nozares ir mežsaimniecība un lauksaimniecība, teritorija ir liela, bet iedzīvotāju skaits mazs.
— Reformu neretieši atbalsta, uzskatot, ka attīstībai novads ir par mazu. Pašvaldībā esam lēmuši, ka atbalstām gan kopīgu Aizkraukles, gan Sēlijas novadu, ja tāds tiktu izveidots. Neretai nav robežu ne ar vienu no reģionu attīstības centriem, tāpēc turpmākais būs atkarīgs no daudziem faktoriem, — teica Arvīds Kviesis.
Jāmeklē centrs
Saeimas deputāts un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas loceklis Jānis Dombrava atzina, ka, klausoties šajos viedokļos, rodas šaubas, vai jaunā reforma tiek īstenota pareizi, jo būtībā tiek dalītas dažādu vēsturisko novadu pašvaldības. Arī pašam apmeklējot Neretu, grūti saskatīt tās identisko un ekonomisko saistību ar Daugavas labā krasta pašvaldībām. Tai būtu jāraugās citā virzienā. Tāpēc ir vērts uzklausīt pašvaldību pārstāvju redzējumu par Sēlijas novadu, bet ir jādomā par tā ekonomisko centru, kāds šobrīd nav izteikti redzams.
Iespējamā Sēlijas novada administratīvais un attīstības centrs bija viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz kuru šobrīd nav atbildes ne Sēlijas pašvaldībām, ne citiem. Viena izteikta līdera nav, teritorija ir liela, bet iedzīvotāju skaits salīdzinoši mazs.
Saeimas deputāts un komisijas pārstāvis Viktors Valainis uzsvēra, ka Sēlijas novada attīstības centrs, viņaprāt, var būt tikai Jēkabpils. Bez lielāka centra piesaistes šādai teritorijai grūti attīstīties, un būs vajadzīgas lielas investīcijas. Šobrīd gan esot svarīgi konceptuāli vienoties — būt vai nebūt Sēlijas novadam. Lai arī pirmajā daļā no Saeimas komisijas varēja just atbalstu Sēlijas novadam, par atbalstu tā izveidei tomēr nenobalsoja, bet vienojās par to, ka tuvākajā laikā Sēlijas pašvaldībām jāizvērtē un jāiesniedz priekšlikums par Sēlijas administratīvo un attīstības centru.
Jādomā par
ekonomisko izaugsmi
Vēl viens Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas loceklis Arvils Ašaradens uzsvēra, ka jādomā ne tikai par vēsturisko aspektu, bet arī ekonomisko izaugsmi, un tā iespējama tikai sadarbībā ar pilsētu vai lielāku centru, kur ir darba vietas. No jauna šādu centru neizveidos.
Ekonomists un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pārstāvis Andris Miglavs atzina, ka, izpētot aizvadīto gadu situāciju, ir skaidrs, ka reģionu centri nav bijuši attīstības centri, izņemot lielās pilsētas. Turklāt, no šī viedokļa raugoties, Aizkraukle pēdējos gados bijusi visstraujāk sarūkošā teritorija, salīdzinot ar apkārtējiem novadiem. Teritoriju robežām gan nav lielas nozīmes, jo cilvēki paši izvēlas, kur saņemt pakalpojumus.
Diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu, kā allaž, bija emocionālas, un atbalsts pašvaldībās tai joprojām ir mazs, neizprotot tās nozīmi un ieguvumus. Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti, kuri decembrī viesojās Latvijā, gan atzinuši, ka administratīvi teritoriālās reformas procesā manāmas vairākas pretrunas un demokrātijas pārkāpumi, tāpēc mudina Saeimu atlikt ar pašvaldību reformu saistīto likumprojektu. Šī gan ir tikai rekomendācija, bet ne obligāti izpildāma norāde, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pārmetumus noraida. Tā ka viss vēl priekšā. ◆
Iedzīvotāju viedokļi sociālajos tīklos
Līva Kotina:
“Jau tā cilvēki ir neizpratnē par to, ka Aizkraukle, Koknese, Pļaviņas tagad skaitās Zemgalē. Ļoti bieži novērots gan tūrisma izstādēs, gan uzņēmēju dienās. Sēlijas centrs — Aizkrauklē??! Kas tālāk?”
Jānis Ostrovskis:
“Jau pati ideja par Sēlijas novadu ir utopija. Vai varat nosaukt kaut divus ekonomiskus parametrus, lai tāds novads pastāvētu? Ar politiskajām ambīcijām, ko masīvi uzspiež daži personīgi ieinteresēti vasaļi, ir stipri par maz. Un Aizkraukle, lai cik laba un spēcīga, par Sēlijas novada centru??? Pati Sēlija kā etnogrāfisks novads gan var pastāvēt, ļoti kolorīts, skaists un unikāls!”
Juris PuriŅš:
“Nu, sākot ar vienkāršāko — Aizkraukle atrodas nepareizajā Daugavas krastā un galīgi ne Sēlijā. Ja kāds grib runāt par Sēlijas centru, tad drīzāk būtu piemērota Nereta vai pat Ilūkste.”
Juris Vanags:
“Ja ir vēlēšanās reanimēt Sēliju, tad vajag sākt no pamata — Jēkaba pils un Kreicburgas atdalīšanu vienu no otras. Kurā novadā kāds etnoss ir saglabājies? 50% latgaļu Rīgā un Aizkrauklē, sēļu etnosa ziemeļu robeža ir Madona, jaunā zemgaļu robeža aiz Iršiem — Ērgļos!!! Kādas tagad vairs etniskās robežas!”
