“Bijām attīstības centrs, kļuvām nomale” — tāds ir galvenais motīvs, kāpēc Mērsrags grib izstāties no Rojas novada.
Janvāra “Rojas Novada Vēstis” uzskatāmi rāda, kā pie vārda tiek laisti mērsradznieki. Rojas pusi pārstāvošo novada deputātu viedokļi birst kā no pilnības raga, kamēr otras puses viedokli nosacīti pārstāv raksts, kurā sausi atreferēta 16. janvāra sapulce.
Skaitļi runā paši
Sapulcē piedalījās 312 Mērsraga iedzīvotāju, 308 bija par “laulības šķiršanu”. Kā paudis no Mērsraga ievēlētais deputāts Lauris Karlsons, “vairs nav jādiskutē par to, vai Mērsragam jāatdalās no Rojas novada, bet gan to, kā un kad tas notiks”. 2013. gads kā novadu sadalīšanas termiņš norādīts likumprojektā, ko ceturtdien nodeva izskatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai. Daži deputāti atzinuši, ka vajadzētu to paveikt ātrāk, sarīkojot ārkārtas vēlēšanas, taču tad jāmaina vairāki likumi, ko tik ātri nevarot izdarīt. Vietējie izteikušies, ka ārkārtas vēlēšanas var rīkot vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām šoruden. Domai, ka līdz 2013. gadam nevar gaidīt, piekrīt arī Rojas novada domes priekšsēdētājs Jānis Žoluds. Mērsradznieki ir skarbāki — viņuprāt, tad no Mērsraga nekas vairs nebūtu palicis pāri.
“Investīcijas skaidri parāda — Mērsragam piešķīra 10 tūkstošu, Rojai — 460. Ko vēl vajag?” jautā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis. Pirms pāris dienām tika nomainīts Mērsraga ostas valdes sastāvs, ieceļot rojeniekus un izmetot vietējos. Arī nozvejas limitu un finanšu jautājumos Mērsraga osta apieta.
Vēl par agru spriest, vai Saeimas deputāti piekritīs sadalīt Rojas novadu. Turklāt iebildumi pret atdalīšanu ir arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.
Iekrīt uz draudiem
Pēc M. Pūķa domām, nekā slikta faktā, ka daži novadi izirtu, nav. Somija teritoriālo reformu īsteno jau divdesmito gadu. “Tam jābūt uz brīvprātības principa. Arī Somija šīm pašvaldībām piešķir lielas naudas, bet nespiež,” teic M. Pūķis. Turklāt nevar apgalvot, ka apvienošanās šajā gadījumā notikusi brīvprātīgi. “Teica, ka tad visi ies vienā lielā Talsu novadā.” Viņaprāt, uz šādiem “draudiem” iekritušas daudzas pašvaldības, taču tas nenozīmē, ka Mērsragam būs daudz sekotāju.
Zināms, ka par līdzīgu soli domā Ķekavas novads, kur neapmierināti ir Baložu iedzīvotāji. Izskanējis arī jau nosauktais Talsu novads, kurā apvienotas trīs pilsētas — Talsi, Sabile un Stende — un vēl 14 pagastu.
Otrā galā neskauž
Situāciju, kad sadzīvošana novados nevedas, veicina šābrīža vēlēšanu sistēma. “Ja kaut 50 procentu novada iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet otri 50 apkārtējos pagastos — loģisks iznākums, ka pilsētnieki būs ievēlēti vairākumā,” skaidro M. Pūķis. Tālāk jau tipiski ir tas, ka no pilsētas ievēlētais formāli grib pārstāvēt savu vēlētāju intereses, kas pamatā bāzējas centrā. Tāpēc, viņaprāt, pieņemot, ka politiskie uzstādījumi un cilvēku domāšana nemainīsies, pareizi būtu mainīt vēlēšanu sistēmu. “Šādi priekšlikumi jau bija, bet negribēja. Mums, visticamāk, derētu jauktā sistēma, tāda ir Lietuvā.” Tas nozīmē: lai arī kādas vēlēšanu sistēmas jauktu, princips ir viens — balsots tiek gan par personu, gan par sarakstu/partiju. Tālāk jau iespējams niansēt ievēlamo proporcijas u. c. lietas.
Pēc M. Pūķa domām, piespiedu pašvaldību apvienošanu nosacīti var salīdzināt ar latviskā dzīvesveida iznīcināšanu. “Svarīgi, lai iedzīvotāji, kuru pašvaldības apvienojas, justu saikni ar konkrēto teritoriju. Ja mērsradzniekiem būtu vienalga, kura osta — viņu vai Rojas — attīstās, viss būtu kārtībā. Piemēram, Rīga — tas, kas notiek vienā Rīgas galā, otrā gala iedzīvotājiem neskauž.”
