No 7. marta atcelts autobusa reiss pulksten 18.30 maršrutā Aizkraukle—Sece. Paziņojumā Seces autobusu pieturā rakstīts, ka autobuss nekursēs sliktā ceļa dēļ.
No 7. marta atcelts autobusa reiss pulksten 18.30 maršrutā Aizkraukle—Sece. Paziņojumā Seces autobusu pieturā rakstīts, ka autobuss nekursēs sliktā ceļa dēļ.
Cilvēks pierod pie visa. Jau daudzus gadus, īpaši rudeņos un pavasaros, katrs, kas brauc no Aizkraukles uz Seces vai Staburaga pagastu, ir pieradis pie neskaitāmām bedrēm un bedrītēm, kas veido tā saucamo “trepi”, pie “dīķiem”, kas periodiski veidojas uz ceļa braucamās daļas. Katrs automašīnas īpašnieks ir sev jautājis: “Kāpēc es maksāju ceļa nodokli?”. Cilvēki ir daļēji samierinājušies ar realitāti un beiguši šausmināties par mūsu “bezceļu”. Ir izveidojies pat teiciens: ir galvenais ceļš, ir otrās šķiras ceļš un ir Seces ceļš… Un tomēr mēs ceram, ka asfalts kaut kad būs.
Bet ko šobrīd darīt tiem seciešiem, kuru darbavieta ir Aizkrauklē, bet automašīnas nav? Līdz šim problēmu nebija, jo uz darbu un no darba mājās varēja tikt ar autobusu.
Aizvakar vakarā autobusa vadītāja paziņojums par šī reisa atcelšanu līdz laikam, kad ceļu salabos, šķita neticams, bet šodien tas jau ir fakts — autobuss patiešām nekursē!
Kā rīkoties cilvēkiem, kuri uz Aizkraukli brauc strādāt, lai nopelnītu iztiku ģimenei? Rakstīt atlūgumu pašiem vai arī gaidīt, kad priekšnieks piešķirs beztermiņa “atvaļinājumu”? Bet varbūt doties peļņā uz ārzemēm, kur šādu problēmu nebūs?
Var ticēt un cerēt, var pierast un paciest, bet cik ilgi? Visam tomēr ir savs mērs, un pacietības kauss reiz var būt pilns.
