Šobrīd UNESCO Pasaules kultūras un dabas pieminekļu mantojuma sarakstā no Latvijas iekļauti divi objekti — Rīgas vecpilsēta un Strūves ģeodēziskais loks. Seces pagasta teritorijā nesen atklāts šī loka punkts ar lauka observatoriju. Tas ir viens daudzajiem līdz mūsdienām saglabātajiem punktiem ap 3 tūkstošiem kilometru garajā unikālajā inženiertehniskajā būvē, kas sākas pie Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģijas krastiem un sniedzas līdz Melnajai jūrai. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) gatavo dokumentus, lai iekļautu Secē atklāto punktu Valsts kultūras pieminekļu sarakstā.
Daudzeses punkts nav atrodams
Latvija ir to 10 valstu vidū, kuras šķērso vēsturiskais Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vārdā nosauktais 2822 km garais ģeodēziskais loks jeb meridiāns, kas kopš 2005. gada 15. jūlija ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas pieminekļu mantojuma sarakstā.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dar-
binieki kopā ar Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāju Gunti Libeku un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas kultūras sektora vadītāju Ievu Švarcu apskatīja dabā Strūves ģeodēziskā loka punktu “Bristen” ar lauka observatoriju.
Seces pagasta Grebļa kalnu, kas ir viens no augstākajiem punktiem (137,7 m) Aizkraukles apkārtnē, 19. gadsimta sākumā kara topogrāfs Karls Tenners izvēlējās par vietu, kur izveidot vienu no 265 ģeodēziskā loka jeb meridiāna punktiem. Saglabājusies projekta dokumentācija vēsta, ka vēl viens šāds punkts ir netālu no Daudzeses luterāņu baznīcas, bet līdz šim visi pūliņi to atrast bijuši neveiksmīgi.
Savukārt Grebļa kalna atzīme bija tā sauktais Lietuvas loka galapunkts.
Atrok un
aizrok
Par Grebļa kalnā atklāto Seces pagasta pārvaldes vadītājs Arnis Mencendorfs stāsta, ka gan pirmās brīvvalsts, gan Padomju Savienības laikā te bijis triangulācijas tornis. No šīm būvēm līdz mūsdienām nekas nav saglabājies, toties aptuveni pusotra metra dziļumā joprojām ir pirms aptuveni 180 gadiem Karla Tennera vadībā izveidotais un tuvāko māju “Bristāni” vārdā nosauktais uzmērījumu punkts. Liela daļa šo punktu veidoti ar aprēķinu, lai no viena līdz nākamajam (30 — 40 kilometru) punktam varētu veikt mērījumus ar tālskata un mērinstrumentu palīdzību, “Bristen” punktā veikts arī koordinātu precizējums attiecībā pret zvaigznēm. Tādēļ, runājot par to, punktam pievieno arī observatorijas vārdu. Jautāts, kā, pēc viņa domām, šo vietu varētu izmantot nākotnē, Arnis Mencendorfs kā vienu no iespējām nosauc skatu torņa būvi. Pašlaik Grebļa kalna virsotne, tajā skaitā meridiāna punkts, ir vien no krūmiem attīrīta, bet citādi tūristam nepievilcīga vieta.
Nav apslēptas
mantas
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) atsūtītajā informācijā detalizēti izklāstīta “Bristen” punkta uzbūve. “Lai saglabātu Lietuvas loka galapunktu, tika veikti pamatīgi trigonometriskā punkta “Bristen” nostiprināšanas darbi. Izraka aptuveni 2,13 m3 lielu bedri, kuru aizpildīja ar dolomīta akmeņu mūrējumu. Bedres vidū ievietoja 25 cm lielu granīta kubu, kura centrā tika ieliets svins cilindra formā 13 centimetru dziļš un 4 cm diametrā. Cilindra centru iezīmēja ar divām krustiskām līnijām, tādējādi norādot loka galapunktu. Lai noteiktu konkrētu vietu, kur ir punkta centrs, tam virsū nostiprināja četrus ķieģeļus. Pēc mērījumu veikšanas punktu apklāja ar laukakmeņiem un apbēra ar zemi, pēc tam punkta centrs izvirzīts uz augšu. Punktiem, kurus ierīkoja Tenners, lielākoties netika veidoti virszemes centri, lai neveicinātu vietējo iedzīvotāju interesi, kuri varētu domāt, ka virszemes centrs norāda apslēptas mantas vietu. Lai veiktu precīzus mērījumus, virs punkta tika uzcelts 7 metrus augsts triangulācijas signāls, jo “Bristen” apkārtne 19. gadsimtā bija brīva no meža apauguma un uz dienvidiem no observatorijas nebija augstāka kalna, savukārt ziemeļos augstākie kalni bija Sestukalns (217,46 m) un Gaiziņkalns (311,12 m).”
Zemes īpašnieki
atsaucīgi
Par vēstures jautājumiem, tostarp Strūves meridiāna loku, interesējas arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Viņš teic, ka vietu Grebļa kalnā nepieciešams labiekārtot, lai tam varētu piekļūt apmeklētāji, un saistībā ar to notiek pārrunas ar kolēģiem no Rokišķu pilsētas Lietuvā. Tās apkaimē, 13 kilometru no Rokišķiem, līdzās apdzīvotajai vietai Gireiši, ir cits meridiāna punkts. Lietuvas kolēģi, piedaloties Eiropas Savienības projektos, tā apkārtni jau ir labiekārtojuši.
Lai arī interese par specifisko kultūras mantojuma objektu pārsvarā ir konkrētu profesiju pārstāvjiem, galvenokārt mērniekiem, ģeogrāfiem un ģeodēzistiem, novārtā šo jautājumu neļauj atstāt īpašais objekta statuss — piederība pasaules kultūras mantojuma pieminekļiem, un to savukārt vajag izmantot Jaunjelgavas novada popularizēšanai. “Kalna Biķernieku” zemes, uz kuras ir meridiāna punkts, īpašnieki pret novada plāniem izturas ar sapratni un vēlas sadarboties.
Sargāja nepārtraukti
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vecākais eksperts ģeo-
dēzijas jautājumos Ivars Aleksejenko “Staburagam” stāsta, ka, pirms Strūves ģeodēzisko loku iekļāva UNESCO sarakstā, to sauca par Krievu — Zviedru loku. Astronomisko observatoriju Grebļa kalnā izveidoja 1826. gada pavasarī. Trigonometriskais punkts “Bristen” ierīkots 1828. gadā. Tā bija neliela koka būve ar stabiliem pamatiem, kuri bija mūrēti no dolomīta akmeņiem. Lauka observatorijā novietoja dažādas mērierīces. 100 soļu attālumā no lauka observatorijas uzcēla pagaidu būvi 15 cilvēkiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu observatorijas apsargāšanu.
Ivars Aleksejenko atbalsta Gunta Libeka ideju izveidot skatu torni Grebļa kalnā. Jau izstrādāts informatīvais materiāls planšetei, ko varētu novietot vietā, kur agrāk bija lauka observatorija.
