Vietalvas pagasta “Dambīšu” mājas saimnieks Anris Lazdiņš sadarbībā ar Nīderlandes dabas fondu “ARK” sācis audzēt savvaļas zirgus. Pirmie astoņi zirgi Vietalvas pļavās nogādāti pagājušajā rudenī, bet šajā pavasarī piedzimuši pirmie divi kumeļi.
Puse būs jāatdod
“Dambīšu” mājas apkārtne, ap 20 hektāru kopā ar mežu, ir piemērota savvaļas dzīvnieku ganībām. Mājas saimnieks Anris Lazdiņš stāsta, ka, apvienojot zirgu un dabas mīlestību ar praktisku zemes izmantošanu, tieši savvaļas zirgu audzēšana bijusi vispiemērotākā. Dzīvnieki labprāt ēd ne tikai zāli, bet arī krūmus, koku mizu. Noganot pļavas un krūmājus, saimniecība gan saņem platībmaksājumus, gan pamazām uzlabo apkārtnes ainavu. No idejas līdz tās realizācijai pagājis aptuveni gads. Līgums noslēgts sešiem gadiem. Tā beigās fondam jāatdod puse no jaundzimušajiem zirgiem, bet ne mazāk kā saņemts, projektu sākot.
Astoņi savvaļas zirgi uz “Dambīšiem” pārvietoti no Ērgļu un Ilūkstes novada, viņu iepriekšējie saimnieki arī piedalās nīderlandiešu projektā. Katram dzīvniekam nepieciešami vidēji 3 hektāri zemes, tāpēc vietalvieši domā arī par papildu platībām. “Dambīšu” kaimiņš esot izteicis vēlmi no savas zemes ganībām atvēlēt piecus hektārus. Atšķirībā no gaļas liellopiem šiem dzīvniekiem ziemā nav vajadzīga kūts vai nojume, tomēr bez papildu piebarošanas neiztikt. Lielākais darbs un līdzekļi nepieciešami ganību iežogošanai. Dzīvnieku transportēšanas izmaksas kompensēja fonds.
Uzticas tikai divi
Zirgu saimnieks stāsta, ka garāmbraucēji, redzot ganāmies šos neparastos dzīvniekus, nereti jauc ar ponijiem. Dzīvnieki ir mežonīgi, un tikai divi uzticas cilvēkam, nāk klāt, ļauj pieskarties. Pārējos savvaļas gars ir spēcīgs, un, lai viņus sagūstītu pārvešanai, bija nepieciešamas vairākas dienas.
Dabas fonda “ARK” pārstāvis Latvijā Jans van der Veins stāsta, ka fonds jau 14 gadu Latvijā nodarbojas ar dažādu lielo savvaļas zālēdāju sugu atjaunošanu dabīgajā vidē, tajā skaitā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Pirmos 18 savvaļas zirgus uz Latviju atveda 1999. gadā sadarbībā ar Pasaules dabas fondu un izvietoja Liepājā, pie Papes ezera. Šobrīd Latvijā 30 saimniecībās kopā mīt ap 800 zirgu, un viņu ganības aizņem 4000 hektāru. Tiem, kuri savā saimniecībā vēlas audzēt šos dzīvniekus, jāsazinās ar Janu van der Veinu pa tālruni 28814405.
Uzziņa
Eiropā, tajā skaitā Baltijā, savvaļas zirgi jeb tarpani bija parasta dabas sastāvdaļa, un daži sugas pārstāvji Baltijā bija sastopami vēl viduslaikos. Pēdējie tarpani noķerti Polijā un izdalīti zemniekiem 1808. gadā. Pēdējais zināmais Eiropas savvaļas zirgs nobeidzies Krievijā 1887. gadā.
1936. gadā poļu profesors Vitelani, atlasot izmirušajam tarpanam vislīdzīgākos Polijas zemnieku mājas zirgus, sāka viņu atgriezenisko selekciju. Mājas zirgs vairāku paaudžu laikā pārtapa par savvaļas zirgu, kuru nosauca par “konik polski” — poļu zirgu.
Strādājot pie šī projekta, Pasaules dabas fonda vīzija ir: nākotnē savvaļas zirgi, brīvi klīstot pa Latvijas ārēm, palielinās gan dabas daudzveidību, gan vietējo iedzīvotāju ekonomisko labklājību un atkal būs Latvijas dabas sastāvdaļa.
