Lai gan mūsdienās jauniešiem ir daudz iespēju sevi izpaust modernās un populārās jomās, netrūkst tādu, kuri aizvien aktīvi darbojas pašdarbības kolektīvos.
Lai gan mūsdienās jauniešiem ir daudz iespēju sevi izpaust modernās un populārās jomās, netrūkst tādu, kuri aizvien aktīvi darbojas pašdarbības kolektīvos. Arī Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā mācās jaunieši, kuriem svarīgi ir dejot, dziedāt un arī sportot.
Pļaviņu kultūras nama vadītāja Astrīda Davidova atzīst — jauniešiem, kuri vēlas piedalīties pašdarbības kolektīvos, ir iespēja sevi izpaust gan dziedot, gan dejojot, gan spēlējot teātri. Daudzas jaunietes dzied sieviešu korī, darbojas dramatiskajā kolektīvā. Pļaviņās dejo līnijdejas, tās apgūst arī viens zēns.
Pļaviņu kultūras namā savulaik darbojās tautas deju kolektīvs “Daugaviņa”, tad tā darbība apsīka. Nu jau otro gadu Pļaviņās atkal dejo — tagad gan tikai jaunieši, bet deju kolektīvam saglabāts bijušais nosaukums. “Daugaviņā”, kuru vada Ineta un Jānis Reiteri, dejo 16 jauniešu. Deju kolektīvs ir arī M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā, to vada Ineta Reitere.
Dejošana kā atkarība
Kas jauniešus mudina darboties? Jautāju aktīvākajiem M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas jauniešiem, kuri dejo un dzied. Jaunieši atzīst — pašdarbības kolektīvos viņi darbojas tāpēc, ka pašiem tas patīk. “Katram ir sava vieta, un savējo esam atraduši,” atzīst viņi.
Agnese Seipule dejo jau kopš 1. klases, un šobrīd viņa iesaistās gan skolas, gan kultūras nama deju kolektīvā. “No mazotnes dejots, un tagad tā jau ir atkarība,” saka Agnese. “Lai gan nav vienkārši apvienot mācības vidusskolā un mēģinājumus, ja grib, visam var laiku atlicināt.”
Pāris arī ballē
Aiga Šēnberga un Rolands Klušs skolas deju kolektīvā bieži dejo pārī. Viņi dejojuši jau sākumskolas klasēs, tad pārtraukuši, bet vidusskolā atkal atsākuši. Aiga smej, ka viņas māte, ieraugot abus dejojam arī ballē, teikusi — uzreiz pamanāms, ka viņi ir no deju kolektīva. Jaunieši atzīst, ka grūti dejot, ja partnerim nav ritma izjūtas, tāpēc ballē visvieglāk dejot ar savējiem.
No sākumskolas klasēm tautas deju kolektīvos iesaistās arī Nora Stalaža. “Pašlaik esmu tikai skolas deju kolektīvā, labprāt dejotu arī “Daugaviņā”, bet dzīvoju Madonas rajona Aiviekstē, tāpēc visu grūti apvienot.” Aiviekstieši ir arī Aiga un Matīss.
Kādu laiku Nora kopā ar Matīsu Vucānu dejojuši arī modernās dejas. “Tad viņš mani pameta,” joko Nora. Matīss tautas deju kolektīvā bijis līdz 9. klasei, bet tagad par primāro izvēlējies dziedāšanu — viņš dzied skolas jauktajā korī un vidusskolas ansamblī. “Man patīk dziedāt, kaut klausos pavisam cita stila mūziku,” saka puisis.
Brāļi dīdžeji
“Šlāgeri mūžam dzīvi!” smej jaunieši, stāstot, ka viņi visi draugu pulkā bieži dziedot. Mīļākās dziesmas, kuras tādās sadziedāšanās reizēs skanot vienmēr, ir “Kaija” un “Ai jel, manu vieglu prātu!”.
Rolands un Matīss turklāt vēl esot arī skolas dīdžeji. Rolandam pieredze darboties ar aparatūru iegūta grupā “Narciss”, kurā viņš spēlēja. Tā paputējusi, kad dalībnieki aizgājuši mācīties citur. Matīss dīdžeja iemaņas apguvis, jau Aiviekstē darbojoties kopā ar brāli.
Dejas pret basketbolu
Varbūt bērnu pievēršanos pašdarbības kolektīviem veicinājis vecāku piemērs? Rolanda vecāki agrāk dziedājuši un dejojuši, Aigas māte joprojām dzied Madonas jauktajā korī. Daži jaunieši atzīst — lai gan vecāki nav muzikāli, bērniem viņi devuši pamatu, sūtot mācīties arī mūzikas skolā, un par to viņi vecākiem ir pateicīgi.
Ģimenes tradīciju mudināts, savulaik dejošanai pievērsies arī Gatis Reiters. Paralēli viņš kopš 5. klases spēlē arī basketbolu, bet nu izvēlējies tikai sportu un vairs nedejo. “Lai gan vecāki mudina atkal iesaistīties viņu vadītajā deju kolektīvā, palieku pie sava. Man dejošanu aizstāj basketbols,” saka Gatis.
Tikai vaļasprieks
Meitenes atzīst, ka lielākā problēma esot deju kolektīvā iesaistīt zēnus. Lielākoties viņi jāpierunā, bet ir arī tādi, kuri dejot nāk, citu nemudināti.
Jaunieši bilst, ka draugi atzinīgi vērtē viņu piedalīšanos pašdarbības kolektīvos un ne reizi gadījies dzirdēt arī baltas skaudības caurstrāvotas piezīmes, jo dejotprasme lieti noder pat diskotēkā. Un tas kompensē pat to, ka pēc mēģinājumiem dažreiz jāmācās līdz pusnaktij.
Neviens no sešiem jauniešiem savu dzīvi ar dejošanu vai mūziku gan negrasoties saistīt. “Tas mums ir un būs vaļasprieks,” saka viņi. Nora un Agnese piebilst, ka viņas noteikti dejošot arī augstskolā. Viņām abām un Matīsam gan vēl daudz laika apsvērt, jo mācās 10. klasē. Aiga ir 11. klases audzēkne, bet Rolands un Gatis mācās 12. klasē.
