Kārtējā nedēļa aizvadīta Ziemassvētku gaidās. Šo noskaņu jūt visapkārt, tāpēc mazāk domājam par politiskiem notikumiem. Šis ir darbīgs laiks arī biedrībai “Vecāki Aizkrauklei”, kuru vadu kopā ar Ingūnu Kondrāti.
Svētkus gaidot, biedrība aizvadītās nedēļas nogalē aicināja ģimenes uz pasākumu Aizkraukles novada sporta hallē, kur bija koncerts, pašdarinātu dāvanu tirdziņš, radošās darbnīcas un daudz kā interesanta. Veidojot šo pasākumu, apzinos, ka izdomāt ideju ir viegli, bet īstenot tik viegli gan nav. Tomēr, tā kā tas ir sirdsdarbs, grūtums paliek malā.
Lai arī visu lielākoties paveicam paši, mūsu aicinājumam palīdzēt sarīkot šo pasākumu atsaucās Aizkraukles uzņēmums “Mikas M” un nesen atvērtais lielveikals “Beta”. Iesaistījās arī brīvprātīgās palīdzes. Secinājām, ka Aizkrauklē ir atsaucīgi cilvēki. Pirms pasākuma aicinājām cilvēkus atnest kādu konfekti, ko šajos svētkos dāvināt citiem. Izdomājām, ka tādējādi varam sagādāt patīkamu pārsteigumu tiem mazajiem pacientiem, kuri veseļojas slimnīcā Aizkrauklē. Saziedoti septiņi kilogrami konfekšu.
Domājot par to, vai viss izdevās, ir sajūta — labi. Manuprāt, galvenais rādītājs, vai pasākumam bijuši panākumi, ir prieks bērnu acīs un sirdīs. Bērni nāca klāt un teica: cik te labi, mums patīk! Pasākuma laikā bija iespēja baudīt burvīgu Anitas un Jāņa Ostrovsku vadīto popgrupu “Meduslāsītes” un “Tikai tā!” koncertu. Anita un Jānis ir sirdscilvēki, kuri, pat nedomājot, piekrita piedalīties sarīkojumā.
Pirmssvētku izjūtu radīja arī tas, ka bija iespējams iegādāties dāvanas — grāmatas, saldumus, rotas, adījumus, tējas, aromātiskās eļļas, pītus grozus un daudzas citas lietas.
Bērni ar patiesu interesi un aizrautību apgleznoja eglīšu rotājumu bumbas. Dažiem pat pietrūka, tad nu ņēmām nost no svētku egles rotājumus, lai mazie var turpināt radoši darboties.
Esam jauna organizācija. Ideja dibināt biedrību aizvadītajā vasarā radās spontāni, jo juridiskai organizācijai ir vieglāk rakstīt projektus un gūt atbalstu. Šobrīd mums ir 11 biedru, bet atbalstītāju — daudz vairāk. Portālā draugiem.lv mums izveidota sava lapa, redzam, ka biedrībai pievienojas arvien jauni sekotāji. Tas ir labi, ikvienu aicinām savā pulciņā atbalstīt mūsu darbību ar idejām vai praktisku darbošanos.
Ceru, ka mūsu pulks tikai augs un cilvēkiem būs interese savā pilsētā veidot tādu vidi, kādu paši vēlamies. Šobrīd vienu aktualitāti mūsu darbībā nevar izcelt, ir jāņem vērā esošā situācija. Var teikt, ka Aizkrauklē bērniem daudz kas ir nodrošināts — darbojas Bērnu un jauniešu centrs, kur var attīstīt savas prasmes, turklāt bez maksas, ir mākslas un mūzikas skola, sportošanas iespējas. Tomēr nav jāgaida, kamēr jaunas ierosmes saskatīs un ieviesīs tikai pašvaldība, mēs paši varam iesaistīties.
Biedrības darbā iesaistās arī mūsu ģimenes. Lai to darītu, ģimenē jābūt vienotai domāšanai, un arī mūsu vīri ir biedrībā. Gatavojot pasākumus, bērni tik ļoti grib palīdzēt. Tā ka ir gan mazo, gan lielo atbalsts. Kad biedrība tika dibināta, biju bērna kopšanas atvaļinājumā, un darba bija mazāk. Tagad esmu sākusi strādāt Aizkraukles pieaugušo izglītības un inovāciju atbalsta centrā, ģimene, protams, to izjūt, jo vakaros bieži jāgatavojas nākamās dienas nodarbībām. Brīvdienās gan cenšamies nedomāt par darbu un pavadīt vairāk laika kopā. No nākamā gada domāju atgriezties savā pamatdarbā Kultūras koledžā Rīgā, un papildus būs vēl arī ceļš uz darbu un atpakaļ. Tā kā sešus gadus pirms pirmā bērna piedzimšanas braukāju uz darbu Rīgā, Aizkraukli tik ļoti neizjutu kā savas mājas. Tagad novērtēju to, ka nav jāpavada tik daudz laika ceļā, un šī pilsēta nav tikai vieta, kur pārnakšņot. Tāpēc gribas veltīt tai vairāk uzmanības.
Viens no aktuālākajiem notikumiem Latvijā, kam daudz cilvēku pievērš uzmanību, ir izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa izteiktais viedoklis par mācību gada pagarināšanu. Runājot ar citiem vecākiem, sapratu, ka viedokļi krasi atšķiras. Tas noteikti nav vienīgais labākais risinājums. Vasara ir laiks, kad mūsu klimatiskajos apstākļos bērns stiprina savu veselību, bet tas nav iespējams, ja viņš sēž skolas solā. Turklāt, manuprāt, būtiskāk ir domāt par mācību programmas uzlabošanu, nevis skolas laika pagarināšanu.
Joprojām aktuāls ir jautājums par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Šīs diskusijas publiskajā telpā diemžēl šķeļ sabiedrību. Es uzskatu, ka Latvijā nevar būt cita valsts valoda kā latviešu, bet man ir daudz paziņu krievu un pašai nav problēmu runāt krieviski. Kaut vai tāpēc, lai pati saglabātu šīs valodas zināšanas labā līmenī. Saistībā ar šiem notikumiem Valsts prezidents Andris Bērziņš ierosināja Pilsonības likuma izpildes komisiju pārdēvēt par Nacionālās vienotības un identitātes komisiju. Domāju, ka tā ir kārtējā bezjēdzīgā ideja. Vispirms jau nevajag darīt lietas, kas sabiedrību šķeļ, tad nevajadzēs domāt, kā vienot.
Pievēršot uzmanību ziņām plašsaziņas līdzekļos, pārsteidza, cik daudz tiek ziņots par vardarbību pret bērniem. Ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē. Nesen arī Rīgā policisti atrada divus zēnus dzīvojam šausmīgos ap-stākļos. Tas šokē. Domājot par to, saprotu, ka ir lietas, kas notiek neatkarīgi no mums, lai cik apzinīgi pilsoņi katrs mēs būtu, piedaloties vēlēšanās vai referendumos. Uzmanība jāpievērš katram cilvēkam, lai bērni ciestu pēc iespējas mazāk.
Ziemassvētkus tomēr gaidu ar labām un gaišām domām. Visu laiku šķita, ka tie vēl tālu, bet tik ātri tomēr pienākuši. Iespējams, tāpēc, ka darāmā ir tik daudz. Šos svētkus vairāk izjūtu caur bērniem. Mums iepriekš mājās nav bijis adventes vainaga, jo tā nešķita tradīcija. Šogad draudzene man uzdāvināja pašas gatavotu. Tāpēc tagad svētdienās iededzam tajā sveci un ēdam svētku pusdienas. Svētkus un tradīcijas varam veidot mēs paši. Viena ierosme rada citas, un tas ir stimuls paveikt vēl kaut ko.
