Pirms diviem gadiem es pirmo reizi apmeklēju psihologa Jāņa Kalna lekcijas Rīgā.
Pirms diviem gadiem es pirmo reizi apmeklēju psihologa Jāņa Kalna lekcijas Rīgā. Toreiz intuitīvi kaut ko meklēju, tikai nezināju ko. Tādēļ tvēru visu informāciju, kas pagadījās. Visvairāk mani saistīja grāmatas par Austrumiem, par tibetiešu mūku apslēptajiem garīgajiem dārgumiem, par Ēģiptes piramīdām, kurās varot kontaktēties ar citplanētiešiem. Es dzīvoju ar cerību, ka reiz varēšu aizbraukt uz šīm tālajām zemēm un atrast tur savu dzīves gudrību.
Tikšanās ar Jāni Kalnu izmainīja manu parasto dzīves ritumu. Lekcijas bija par dvēseli un mīlestību. Likās, kurš tad nezina, kas ir viņa dvēsele. Pēc apmeklējuma secināju, ka lekcijās stāstītais nebija vien tukšas runas par cilvēka garīgumu, bet gan precīzi sistematizētas augstvērtīgas zināšanas.
Pamatojoties uz šīm zināšanām, sāku darbu ar sevi. Skan ļoti gudri — “darbs ar sevi”, taču ikdienā mēs mainām sevi — kāds neapzināti, cits to dara mērķtiecīgi. Tā nu es nolēmu sākt ar to, ka pamēģināšu atmest smēķēt. Ļoti interesanti bija saklausīt savā galvā pēkšņi radušās domas par smēķēšanas nepieciešamību, par to, ka esmu pietiekami turējies un nu jau kā balvu par šo varoņdarbu esmu pelnījis izsmēķēt vienu cigareti. Kas manī radīja šīs domas? Es taču biju nolēmis atmest smēķēt. Kaut kas manī cīnījās pret vēlmi nebojāt savu veselību! Tas bija pamats jauniem sevis pētījumiem. Es uzveicu smēķēšanu un ķēros pie nākamā netikuma — neiecietības pret darba kolēģiem. Izpratu, kā tā darbojas, un likvidēju. Tā es ņemu katru negatīvo īpašību, izprotu tās cēloņus, skatos, kā tā darbojas pret līdzcilvēkiem, un ar savu gribu nepieļauju šīs īpašības izpausmi.
Tas viss bija sākums. Tagad, atskatoties uz saviem iepriekšējiem meklējumiem, varu tikai pasmaidīt. Savu dzīves gudrību esmu atradis. Pareizāk sakot, atklājis. Nebija jābrauc nekur. Tā visu laiku bija man līdzās, manā dvēselē. Tikai es to nemanīju, jo, tāpat kā vairums cilvēku, centos neievērot un neuzklausīt padomus, ko domu veidā mēs ikdienā saņemam.
Daudzreiz cilvēki jautā: “Vai nav grūti tā dzīvot, kontrolēt sevi, cīnīties ar savām negācijām?”. Man automātiski rodas pretjautājums: “Bet vai tev ir viegli dzīvot, neizprotot sevi? Akli meklēt laimi dzīvē, nemaz nezinot, kāda tā izskatās?”. Par sevi varu atbildēt: “Ar katru dienu dzīvot kļūst arvien interesantāk. Katru stundu paralēli ikdienas darbiem iegūstu jaunas atziņas, kas palīdz man attīstīt dvēseli un prātu. Es vairs nedzīvoju tikai dēļ tā, lai nopelnītu ikmēneša algu, lai piepildītu vēderu ar ikdienišķo barību un vakaros kopā ar paziņām ietu tukši izklaidēties. Manai dzīvei radusies dziļa jēga un pavisam reāli mērķi, kurus tuvākajos gados sasniegšu. Es vēlos uzlabot savu dzīvi un zinu, kā to panākt. Tikai tas jau ir cits stāsts.
Tad, kad tu iegūsti saskaņu ar savu dvēseli, skatījums uz pasauli sāk mainīties. Jebkuru apkārtējo notikumu uztver ļoti mierīgi, bez liekiem uztraukumiem, domas kļūst sakārtotas, un pati domāšana daudz reižu ātrāka, rodas spēks, kuru jebkurā mirklī vari novirzīt jebkāda darba produktīvai darīšanai. Interesantas lietas notiek attiecībās ar citiem cilvēkiem. Es sāku just, kādi viņi ir savā dvēselē, kas viņus nospiež, ar kādām problēmām sevī cīnās, reizēm uztveru citu cilvēku raidītās domas. Zinu, ka pēc kāda laika, pat neparunājot ar otru, jau pavisam precīzi spēšu pateikt, kas viņā notiek.
Šīs zināšanas un pieredze man ļoti lieti noder arī ikdienas dzīvē, mani vairs nevar apmānīt, jo dvēseli tajā brīdī pārņem nelāga pašsajūta, reizēm dvēsele domu veidā atsūta konkrētu informāciju par otra patiesajiem nodomiem, un tas man ir pirmais signāls, lai attiecībās ar šo cilvēku būtu uzmanīgs vai vispār nesadarbotos.
Tas, par ko te rakstu, nav nekas īpašs, to var ikviens. To esmu pārbaudījis pats. Nebiju nekāds gudrinieks vai superjūtīgais. Visam pamatā bija precīzas un vienkārši saprotamas zināšanas, vēlēšanās mainīt dzīvi un darbs pašam ar sevi. Neviens cits to nav spējīgs izdarīt, nelīdz ne dziednieki, nedz tālu zemju ticības un gudrības, ja cilvēks pats sevi nemainīs, neviens viņam nebūs spējīgs palīdzēt.
Šobrīd, braucot organizēt Jāņa Kalna lekcijas visā Latvijā, ir iespēja novērot mazpilsētu iedzīvotāju dzīvi. Skumji noskatīties, kā cilvēki iznieko sev atvēlēto laiku. Vairākums cilvēku staigā kā nodzīti vergi, salīkuši zem ikdienas rūpēm un darbiem, neredzot jēgu tam, ko dara. Viņu skaistā dvēsele noslēpta dziļi, dziļi azotē, rādot dažādas sabiedrības uzspiestas maskas.
Tādēļ, redzot šādu ainu, ar jaunu sparu strādāju, lai palīdzētu vēl lielākam cilvēku skaitam uzzināt šo vērtīgo informāciju par patiesām dzīves vērtībām. Lai cilvēki pavērtu savu dvēseli un ieraudzītu, kā mēs patiesībā dzīvojam, un ar jauniegūto informāciju būtu spējīgi mainīt paši sevi un pēc tam savu dzīvi.
Tādēļ ielūdzu jūs uz Jāņa Kalna lekcijām Aizkraukles rajona padomes lielajā zālē. 18. aprīlī 18.30 — “Cilvēka psihe — viņas vieta Visumā, sabiedrībā, ģimenē”, 19. aprīlī 18.30 — “Mīlestība — cilvēkus vienojošs vai naidīgs process”, 20. aprīlī 14 — “Visuma uzbūve un planētas Zeme nozīme cilvēces attīstībā”.
Lekcijas informatīvi papildinās mākslinieces Laijas gleznas par dažādiem Visumā notiekošajiem procesiem.
Biļetes cena — Ls 1,50, pensionāriem, skolēniem, studentiem — Ls 0,50. Maksātnespējīgajiem ieeja bez maksas.
