Jaunjelgavas bibliotēkā šobrīd apskatāma jaunjelgavietes Valentīnas Dzenes akvareļu izstāde, kurā dominē pavasara ziedi. Izrādās, te ir tikai neliela daļa no Valentīnas kundzes radītā — ikdiena paiet, rosoties un izmēģinot arvien jaunus veidojumus no papīra, bērza tāss, salmiem, čiekuriem, sausiem ziediem.
Manto no mātes
Valentīna Dzene stāsta, ka vēlmi darboties — griezt, līmēt un vākt — acīmredzot mantojusi no mātes, kura bijusi čakla rokdarbniece. Šobrīd Valentīnas kundze jau ir pensijā, ilgus gadus strādājusi par skolotāju un arī vadītāju pirmsskolas izglītības iestādēs Ilūkstē, Ogresgalā un Taurkalnē: “Atceros, es vienmēr esmu vākusi dažādus dabas materiālus, pati izdomāju, kā tos kombinēt, ko no tiem veidot. Daudz ideju īstenoju, strādājot ar bērniem — biju izveidojusi no priedes mizas arī savu leļļu teātri — lāčus, zaķus, suņus, kaķus, ko “atdzīvināju” no Margaritas Stārastes pasaku grāmatām. Toreiz nebija iespēju visu nopirkt veikalā, rotaļlietu bija ļoti maz, tāpēc domājām, kā tās izgatavot no dabas materiāliem.”
Glezno pavasara
puķes
Jaunjelgaviete apmeklējusi Rasmas Rinkēvičas vadīto lietišķās mākslas klasi. Pēc gleznošanas pamatu apgūšanas arī tapa pirmie akvareļi. Visos izstādē apskatāmajos darbos redzamas pavasara puķes — sniegpulkstenītes, krokusi, neaizmirstules, maijpuķītes un citas. “Esmu dabas bērns, man vienmēr paticis būt tuvu ūdeņiem, pļavām un mežam, tāpēc domāju, ka nav nekā skaistāka par pļavas puķēm un neskartu dabu. To arī gleznoju. Vēlos apgūt arī klusās dabas gleznošanas iemaņas, gribu uzgleznot kompozīciju ar tautisku vāzi vai krūzi,” atklāj Valentīnas kundze.
Diena par īsu
Jaunjelgavietes mājas “darbnīcā” uz galda saliktas dažādas lietas — krustdūrienā izšūtas krāsainas apsveikuma kartītes ar ziedu motīviem un horoskopu zīmēm, pašdarināti dāvanu maisiņi ar glītām salmu un sauso ziedu aplikācijām, apsveikuma kartītes no bērza tāss. “Idejas nekur nemeklēju — kombinēju savāktos materiālus un izdomāju, kas ar ko labāk sader kopā. Ļoti tuvs ir tautiskais motīvs, darbos izmantoju arī linu un latvju rakstus. Daudz darbiņu esmu uzdāvinājusi radiem, draugiem, baznīcas draudzei, vairāki no tiem aizceļojuši arī uz Kanādu. Tikko vienu esmu beigusi, ir jau jaunas idejas, ķeros klāt nākamajam. Katru dienu darāmā pietiek, un par bezdarbību nevaru sūdzēties, diena pat ir par īsu, lai visu paspētu, īpaši vasarā, kad vēl jāstrādā arī dārzā,” atklāj Valentīnas kundze. ◆
