“Ejot uz konkursu, katrs cer, ka tieši viņš uzvarēs. Diez vai kāds piesakās, tikai lai piedalītos,” uzskata pirmais titula “Misters Aizkraukle” ieguvējs Jānis Vajevskis no Skrīveriem.
“Ejot uz konkursu, katrs cer, ka tieši viņš uzvarēs. Diez vai kāds piesakās, tikai lai piedalītos,” uzskata pirmais titula “Misters Aizkraukle” ieguvējs Jānis Vajevskis no Skrīveriem.
Tagad Jānim vairs nav 19, un viņš smej, ka viss toreiz piedzīvotais jau aizmirsies. Piedalīties konkursā viņam ieteikusi draudzene, tolaik puisis tikko bija beidzis Vecbebru tehnikumu. “Nevaru iedomāties, kā būtu, ja es toreiz nepiedalītos konkursā, taču ar šodienas domāšanu es otrreiz šādā pasākumā neiesaistītos,” saka Jānis.
“Atceros, sākumā likās, ka uz ielas cilvēki mani pazīst, bet varbūt tā bija tikai “zvaigžņu” slimība. Pašam gan nelikās, ka pēc konkursa esmu kļuvis iedomīgāks, nevienam nelielījos, ka uzvarēju skaistumkonkursā. Savējie zināja, un tas arī viss.”
Jānis atminas, ka “Mis” un “Misters” konkursi allaž bijuši cilvēku minējumu un baumu apvīti, bet tam neesot pamata. “Neviens nav tik bagāts, lai maksātu par uzvaru reģionālajā konkursā,” smej viņš.
Skrīverieša dzīvē Aizkraukles skaistumkonkurss bijis vienīgais, kurā viņš piedalījies un uzvarējis. Togad dalībnieki vērtēti tikai vizuāli, bet ne viņu talants. Tomēr tā bijusi lieliska iespēja iemācīties kaut ko jaunu un likt aizdomāties par savu izskatu arī ikdienā.
Jānis Vajevskis uzskata, ka skaistums nepalīdzēs, ja nebūs gudrības: “Meitenēm gan tas ir mazliet savādāk. Katrā cilvēkā ir kāda “odziņa”, kura liek viņu pamanīt.” Jauniešiem, kuriem ir iespēja piedalīties šādos konkursos, viņš iesaka to izmantot. “Tas ir tā vērts! Tomēr mūsdienās visam vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī nauda,” piebilst Jānis.
