Pavisam drīz vidusskolu beidzējus nodarbinās jautājums, ko darīt tālāk?
Pavisam drīz vidusskolu beidzējus nodarbinās jautājums, ko darīt tālāk? Daudziem tā diemžēl būs arī sapņa sadursme ar realitāti kā kuģim ar aisbergu. Studijām vajadzēs naudu. Dažās augstskolās — pat ļoti lielu.
Ik gadu mācību maksu pārskata, jo mainās gan studiju programmas, gan pasniedzēji. Piemēram, LU šogad tās pieaugums ir no 30 līdz 50 latiem. Jo prestižāka fakultāte, jo lielāka maksa. Juridiskajā fakultātē par programmas apgūšanu šogad būs jāmaksā par 260 latiem vairāk nekā pērn — 770 latu gadā. No augstskolām vislielākās izmaiņas šogad būs Tehniskajā universitātē — pērnā un šī studiju gada mācību maksas starpība sasniedz pat vairākus simtus latu.
Dažkārt amatpersonas intervijās apgalvo, ka studiju maksa zinību apguvei neesot nekāds šķērslis, jo iespējams taču kredīts. Nekur gan nereklamē, ka, stājoties augstskolā, par studijām jāmaksā jau mācību gada sākumā, bet kredītu labākajā gadījumā var dabūt tikai pirmā semestra beigās.
Atceros, ar kādu rūgtumu pērn kāda māte pārdzīvoja, ka dēls netika Ventspils augstskolā, jo viņiem, lūk, nebija tādu bagātu radu, kas aizdotu vajadzīgo summu — vairākus simtus latu.
Bažīgi nākotnē raugās arī 11. klašu skolēni, jo katru gadu mazākas paliek budžeta grupas. Un studiju kredītu dabū tikai tie, kam ir galvotājs. Diemžēl laukos vecāku saimniecības knapi “velk dzīvību”, un nezin vai pašvaldības gribēs galvot par nabagiem.
Pielīdzinot studiju maksu augstu ierēdņu algām, tā, protams, ir niecīga. Vai tomēr nevajadzētu to pieskaņot vidējai laukstrādnieka algai?
