Privāto īpašnieku mežos šogad par atjaunotiem atzīts 14 541 hektārs izcirtumu. Tas ir lielākais atjaunotais privāto mežu apjoms Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas un par 5915 hektāriem jeb 68,6% vairāk nekā 2002. gadā.
Privāto īpašnieku mežos šogad par atjaunotiem atzīts 14 541 hektārs izcirtumu. Tas ir lielākais atjaunotais privāto mežu apjoms Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas un par 5915 hektāriem jeb 68,6% vairāk nekā 2002. gadā.
Valsts meža dienesta (VMD) Mežsaimniecības daļas vadītāja Rita Benta informē, ka īpaši strauji privātajos mežos audzis dabiski atjaunoto un izkopto platību apjoms, kas, salīdzinot ar 2002. gadu, ir gandrīz dubultojies un sasniedzis 11 570 hektāru.
“Meža atjaunošanas dati ir iegūti, inventarizējot neatjaunoto izcirtumu platības, bet, tā kā sniegs netraucē, kopšanas darbi mežā var turpināties, un gada beigās rezultāti būs vēl labāki,” secina Benta.
Viens no nozīmīgākajiem iemesliem, kas meža īpašniekiem licis atjaunot mežu, ir Valsts meža dienesta darbinieku sniegtais skaidrojums un konsultācijas — to par nozīmīgu ir atzinuši 37% aptaujāto meža īpašnieku. Nav mazsvarīgi arī sodi — to kā svarīgu atjaunošanu veicinošu faktoru atzinusi piektdaļa respondentu. Nozīme ir arī meža likumā paredzētajam aizliegumam cirst, ja nav termiņā atjaunotas iepriekš izcirstās platības.
Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka izcirtumus, pirmkārt, atjauno tie īpašnieki, kuru īpašumos ir cērtams pieaudzis mežs. Tādēļ iepriekš izcirsto platību neatjaunošanas dēļ “iesaldētais” cērtamās koksnes apjoms samazinājies par 0,7 miljoniem kubikmetru.
Lai gan atjaunošanas apjomi privāto mežu īpašnieku mežos katru gadu pieaug, visas izcirstās platības joprojām laikus un kvalitatīvi netiek atjaunotas. Tāpēc Valsts meža dienests arī 2004. gadā turpinās stāstīt par jaunaudžu kopšanu, rādot, ka ar to var atrisināt izcirtumu atjaunošanas problēmu, lai veidotu kvalitatīvu nākotnes mežu.
(“Apollo”)
