Tiekoties ar Aizkraukles rajona pašvaldību vadītājiem, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters runāja par pilsētu un pagastu apvienošanos, par to, kā, veidojot novadus, attīstīsies Latvijas lauki.
Tiekoties ar Aizkraukles rajona pašvaldību vadītājiem, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters runāja par pilsētu un pagastu apvienošanos, par to, kā, veidojot novadus, attīstīsies Latvijas lauki.
Pašvaldībām jāizvēlas
Pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters uzsvēra, ka šomēnes valdībai apspriešanai iesniegs 102 novadu projektu. Triju mēnešu laikā ikvienai Latvijas pašvaldībai ministrijā jāiesniedz priekšlikumi par novadiem. Katrai pašvaldībai ir trīs iespējas: piekrist iekļauties tajā novadā, kurā tā plānota pēc jau esošā projekta, veidot pilnīgi jaunu novadu vai pamatot, ka spēj visas pašvaldības funkcijas pildīt viena, ar kaimiņu pašvaldībām neapvienojoties.
Novadu veidošana ir neizbēgama, jo tik daudz pašvaldību, cik šobrīd ir Latvijā — 542, palikt nevar. Aptuveni simt novadu — tas būtu pieņemami. Kādi tie būs, tas pagaidām pašu pašvaldību ziņā. Kad ministrija būs saņēmusi visu pagastu un pilsētu priekšlikumus, tās darbinieki tos apkopos un salīdzinās, veidojot Latvijas nākotnes karti. Veidojot novadus, rajonu robežas vairs neievēros, jo rajonu vienkārši nebūs. Katram novadam būs savs administratīvais centrs un pārvaldes.
Nepieļauj “baltos laukumus”
Ministrs Gaters atzīst:
— Pieļauju, ka daudzas lielākās pašvaldības, piemēram, Aizkraukles novads, spēj darboties vienas. Taču nevēlos, lai pēc novadu izveidošanas Latvijas kartē paliktu “baltie laukumi” — mazākattīstīti nomaļi pagasti, kurus neviens negrib. Ja esat turīgs, spēcīgs cilvēks un redzat uz ielas pakritušu nelaimē nonākušo, vai jūs vienaldzīgi paiesiet garām vai tomēr palīdzēsiet šim cilvēkam? Domāju, palīdzot iegūs abi. Tāpat arī ar pašvaldībām. Šķiet, ieguvējas būs arī lielās pašvaldības, kuras veidos novadu kopā ar mazākattīstītiem pagastiem. Novadu veidošanā saskatu pozitīvas pārmaiņas, domāju, ka cilvēki dzīvos labāk, nomaļākie pagasti attīstīsies.
Nabags vienmēr paliks nabags
Lielo pašvaldību vadītāji gan iebilst šādam salīdzinājumam, jo, apvienojoties ar nabadzīgākiem pagastiem, turīgākās pašvaldības zaudēs. Ministrs iebilst — nedrīkstētu novadā vienam kaut ko atņemt un atdot citam. Veidojot kopīgu novada budžetu, jāizvēlas tāds modelis, lai ieguvēji būtu visi, lai zaudētāju nebūtu. Skan optimistiski, taču ikviena reforma nozīmē ne tikai ieguvumus, bet arī zaudējumus.
Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jūlijs Treiģis iebilst: “Kāda perspektīva ir novadam, kurā apvienosies četri pieci nabadzīgi pierobežas pagasti? Tajos dzīvo lielākoties pensionāri, ražošanas objektu praktiski nav, ceļi un satiksme ar lielākajām pilsētām slikta. Mums jāizvēlas, tad nu prātojam — varbūt būtu labāk pieteikties bagātajā Aizkraukles novadā.”
Treiģa kungam piekrīt Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs — rajonā vai novadā, bet nabags tik un tā paliks nabags, un nomaļais pagasts arī novadā būs nomalē. Viņš arī netic, ka turīgākās pašvaldības, kā, piemēram, Aizkraukles novads, apvienojoties ar mazākattīstītiem pagastiem, vēlēsies ar tiem dalīties.
Viss atkarīgs no vadītāja godaprāta
Gatera kungs atteic, ka šajā gadījumā viss atkarīgs no jaunizveidotā novada vadības. “Nav runa par to, cik liels vai mazs būs novads. To var veidot kaut visa rajona robežās, ja vēlaties. Viss atkarīgs no finansiālajām iespējām pildīt pašvaldības funkcijas tik lielā teritorijā un no novada vadītāja un deputātu godaprāta,” tā ministrs.
Pagaidām novados strādā visu tajā esošo pašvaldību deputāti, piemēram, Aizkraukles novadā viņu ir 18. Taču jaunās pārvaldes plānots veidot tā, lai novada pārvaldē būtu pārstāvji no katras pašvaldības un lai visiem būtu vienādas lemšanas tiesības.
Sākumskolas jāsaglabā
Iedzīvotāji novadu veidošanai pretojas, jo nesaskata tam jēgu un baidās, ka pagastos, kuri būs tuvu administratīvajam centram, slēgs skolu, ambulanci, bibliotēku.
Ministrs Ivars Gaters skaidro:
— Protams, nav loģiski, ja desmit kilometru attālumā viena no otras ir divas vidusskolas un abas nīkuļo. Prātīgāk ir veidot vienu lielu un spēcīgu vidusskolu. Uzskatu, ka ikvienā pagastā jāsaglabā sākumskola, par pamatskolu var diskutēt. Taču tas viss būs novadu pārvalžu ziņā. Deputātiem pašiem būs jāizlemj, ko rentabli uzturēt un ko nē. Tas attiecas gan uz medicīnas iestādēm, gan bibliotēkām un kultūras centriem. Ja novada pašvaldība kādu no šīm iestādēm nevarēs uzturēt un būs spiesta slēgt, obligāti vajadzēs nodrošināt cilvēkiem nokļūšanu tuvākajā medicīnas vai izglītības iestādē.
Katrā pagastā saglabāsies arī pagastmāja, kurā, tāpat kā līdz šim, cilvēki varēs saņemt visus pakalpojumus – dažādas izziņas, samaksāt nodokļus u. c.
Jābūt tiešai robežai
Plānojot paplašināt Aizkraukles novadu, sešas pašvaldības — Sērene, Sece, Staburags, Sunākste, Daudzese un Jaunjelgava — piekrita izpētes projektam, kā tās dzīvotu vienā novadā. Pievienoties Aizkraukles novadam vēlētos, piemēram, Mazzalve, Klintaine, par to domājuši arī citos pagastos. Vairākiem no tiem nav pat tiešu robežu ar plānoto novadu, piemēram, Klintainei. Šī pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Daģis gan iebilst — Klintaine robežojoties ar Seci pa Daugavu.
Vai ministrs piekrīt šādam variantam? Ivars Gaters saka: “Domāju, ka valdība nekad neakceptēs novada veidošanu no pagastiem, kuriem nav tiešas robežas. Robeža pa Daugavu neskaitās. Ja šajā vietā būtu tilts pāri upei, tad vēl varētu par to domāt.”
“Apstrādā” citādi domājošos
Pašvaldībās, kuras vēlas pievienoties Aizkraukles novadam, izplatīja sešus tūkstošus aptaujas anketu, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme izpētījis, ka novada iedzīvotāji vēlas, lai viss paliktu, kā ir, un arī 15 procentu respondentu no apkārtējiem pagastiem nevēlas apvienošanos. Jautājām ministram, vai iedzīvotāju viedokli, veidojot novadus, ņems vērā?
Ministrs teica, ka saprātīga pašvaldība ieklausītos iedzīvotāju teiktajā. Taču Latvijā esot pagasti, kuros pašvaldību vadītāji iedzīvotājus saucot uz savu kabinetu un “apstrādājot”, lai panāktu sev vēlamo viedokli. Tas gan neattiecoties uz Aizkraukles rajonu. Te nu ministrs maldās. Līdzīgi notiek arī pie mums.
Diskusijā par pagastu apvienošanos laikrakstā “Staburags” iesaistījās vairāki cilvēki, daudzi no viņiem vēlējās palikt anonīmi, jo viņu viedoklis bija pretējs vietējās pašvaldības vadībai. Esam saņēmuši ziņas, ka pēc publikācijām pagastos veikta “izmeklēšana”, citādi domājošie atrasti un nostrostēti. Bieži vien arī pagastu vadība izplata tendenciozu, tikai pašiem izdevīgu informāciju, lai noskaņotu iedzīvotājus vēlamajā virzienā. Diemžēl viņiem tas lieliski izdodas.
Jaunjelgavieši grib sašķelt pagastus
Jaunjelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš interesējas, vai, veidojot novadus, var mainīt pagastu robežas? Lai arī Jaunjelgavas vadība parakstījusi izpētes projektu sadarbībai ar Aizkraukles novadu, tā domā par sava novada izveidi. Jaunjelgavieši izplānojuši, ka varētu veidot novadu, pilsētai pievienojot daļu Birzgales, Taurkalni un daļu Sērenes pagasta, pašiem veidojot administratīvo centru. No Taurkalnes un Jaunjelgavai tuvākā Sērenes gala vairāk nekā 20 bērnu brauc uz skolu Jaunjelgavā, izmanto medicīnas pakalpojumus, dodas iepirkties. Tāpat daudziem birzgaliešiem tuvāk ir Jaunjelgava nekā pašu pagasta centrs.
Ministrs uzskata, ka pagastu robežu maiņa ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja par to spēj vienoties visas iesaistītās pašvaldības un ir skaidrs, kas notiks ar šo pagastu atlikušo daļu, kurā novadā iesaistīsies tā. Nedrīkst pieļaut, ka daļa pagasta neiekļaujas nekur. Taču Gatera kungs negribētu popularizēt šādu praksi, jo tad Latvijā sāktos liels haoss.
