Runājot par svētkiem un tradīcijām, pirmais, kas “iešaujas prātā”, ir kāzas.
Runājot par svētkiem un tradīcijām, pirmais, kas “iešaujas prātā”, ir kāzas. Arī šodien lielākā daļa līgavu tomēr izvēlas baltu kāzu kleitu un plīvuru. Tāpat notiek jaunā pāra mičošana pusnaktī, kas simbolizē pāriešanu vīra un sievas kārtā. Savu aktualitāti nav zaudējusi arī tradīcija mest līgavas pušķi — kurai gan meitenei negribas ticēt, ka, notvērusi pušķi, viņa nākamajā gadā apprecēsies! Protams, nozīmīgi ir arī Ziemassvētki, Lieldienas, Jaunais gads, dzimšanas un vārdadienas, kā arī vasaras saulgrieži — Līgo svētki. Bet ko tie nozīmē ģimenei?
Stabilas svētku svinēšanas tradīcijas ir saskanīgas ģimenes pamats. Tie ir rituāli, kurus visi zina, kuri ir patīkami un pieņemami. Parasti ģimenes locekļiem zināms svētku svinēšanas scenārijs: piparkūkas un eglīte — ziemā, Jāņu vainags — vasarā, torte — dzimšanas dienā u. tml. Tomēr katrai saimei svētku pārsteigumi var būt īpaši. Piemēram, vecmamma cep debešķīgu kliņģeri, un jubilāram tiek nevis veikalā pirkta torte, bet īpaši sagatavots gardums.
