Ziemā salst ne tikai cilvēkam, bet arī suņiem un kaķiem, kuru kažoki apledo, ūsās veidojas lāstekas, un sāp ķepu spilventiņi. Sals, kas pārņēmis Latviju un tuvākajā laikā arī negrasās atkāpties, apdraud suņu un kaķu dzīvību.
Mūsu dzīvnieki nav raduši pie tik ilgstoša spelgoņa, un mitrums to padara vēl nepanesamāku. Ziemeļos mītošie suņi un kaķi pie bargām ziemām ir pieraduši — tur dzimušie un augušie dzīvnieki siltumu spēj rast, pat ierokoties sniegā, bet Latvijas suņiem un kaķiem sals var kļūt liktenīgs. Apsaldētas ķepas, organisma atdzišana, nāve nosalstot.
Pieķēdētiem īpaši grūti
Saimniekiem, kuru suņi dzīvo telpās, aukstā laikā savu mīluļu pastaigu laiks jāsaīsina, cik iespējams. Suņus, kuri dzīvo tikai ārā, sals apdraud visvairāk. Viņu būdas jāsiltina. Būtiski, lai dzīvnieks negulētu tikai uz nomestām vecām lupatām. Dzīvnieka guļvietas pamatā ieteicams ieklāt salmus vai sienu, un virsū var uzklāt vilnas segu. Būdas ieejas priekšā jāpieliek bieza auduma “aizkars”, kas aizturēs vēja brāzmas un saglabās ķermeņa siltumu. Aukstā laikā tikai ārā dzīvojošu suni, jo īpaši ķēdē turētu dzīvnieku, kārtīgi jābaro, palielinot barības devu, neaizmirstot arī par dzeramo. Ūdens suņa bļodā ļoti ātri sasalst, tāpēc vismaz divas reizes dienā dzīvniekam jānodrošina iespēja padzerties siltu ūdeni. Kad termometra stabiņš noslīd līdz mīnus 20 grādiem un zemāk, vismaz naktī āra suņi jāielaiž pārnakšņot telpās.
Nosalušie nekož
Pilsētniekiem sala laikā klaiņojošos suņus vismaz naktīs lūgums nedzīt ārā no namu kāpņutelpām, šķūņiem un citām telpām. Nosalis suns nav agresīvs. Siltumā, sarāvies čokurā, dzīvnieks tikai gulēs, cilvēkus neapdraudot. Vismaz nakts stundās arī ielas kaķiem aukstā laikā vajadzētu dot pajumti kādās telpās. Ja tas nav iespējams, novietojiet pie viņu pulcēšanās vietām kartona kastes, kurās dzīvniekam patverties.
