Lāčplēša dienā Jaunjelgavas vidusskolas audzēkņi, skolotāji un vecāki tradicionāli pulcējās Daugavmalā.
Lāčplēša dienā Jaunjelgavas vidusskolas audzēkņi, skolotāji un vecāki tradicionāli pulcējās Daugavmalā, lai, pieminot Latvijas brīvības cīņās pie Jaunjelgavas kritušos karavīrus un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, uz pašu gatavotajiem plostiņiem iedegtu viņiem piemiņas svecītes.
Jaunjelgavieši ielaida Daugavā ap 30 plostiņu, un tie pa straumi aizpeldēja uz Rīgas pusi. Sveču plostiņi Daugavā iepeldēja arī Skrīveru pusē, un pāri upei aizskanēja skrīveriešu un jaunjelgaviešu sasaukšanās.
— Pirms Lāčplēša dienas skolā rīkojām plostiņu konkursu un no katras klases izvēlējāmies labākos. Bija arī karavīru dziesmu konkurss. Abiem šiem pasākumiem skolēni gatavojās paši, bez īpašas mudināšanas. Visi centās no sirds, — stāsta Jaunjelgavas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Anita Jegorova.
Lāčplēša dienas svinības Jaunjelgavas vidusskolā šogad, tāpat kā citus gadus, sākās ar gājienu uz Jaunjelgavas kapiem, kur piemiņas brīdī pie pieminekļa cīņās pret Bermontu kritušajiem Jaunjelgavas aizstāvjiem atcerējās te notikušās asiņainās kaujas, kurās uzvarēja latviešu karavīri.
Svecīšu plostiņi Daugavā simbolizē kritušo karavīru gaišās dvēseles, kuras kļuvušas nemirstīgas.
Lāčplēša dienā atmiņu ugunskurs dega gan Jaunjelgavas, gan arī Daugavas labajā krastā Skrīveru pusē. Skolēnu sasaukšanās bija varena — jaunjelgaviešu un skrīveriešu balsis pārskanēja mierīgi plūstošos Daugavas ūdeņus, vienojot abus krastus. Svecītes dega spoži, pieklusināti skanēja karavīru dziesmas.
Būtiski, ka svētkos piedalās mūsu jaunā paaudze, kurai būs jāgādā, lai senču izkarotā brīvība nezustu, Daugavas zilie ūdeņi būtu tīri un mūsu likteņupe vienotu tās krastos dzīvojošos latviešus.
