Septembra beigās uz kārtējo apspriedi plāno sanākt Sēlijas plānošanas reģiona izveides iniciatori.
Tikšanās gaitā septiņu Sēlijas novadu, tajā skaitā arī Jaunjelgavas un Neretas, pārstāvji apkopos līdzšinējā darba rezultātus, tostarp ministriju un dažādu citu oficiālo iestāžu sniegtās atbildes, kā arī lems par turpmāko rīcību.
“Pēc kongresa dažādām ministrijām un citām oficiālām iestādēm nosūtījām VIII Sēlijas kongresā pieņemto rezolūciju, kurā aicināts atteikties no diskriminējošas attieksmes pret Sēlijas kultūrvēsturisko novadu un izveidot Sēlijas plānošanas reģionu, nosakot attīstības centrus Sēlijā. Patlaban pamazām saņemam un apkopojam atbildes,” stāstīja Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs.
Sēlijas astotais kongress, kurā tapa rezolūcija valdībai par Sēlijas kā atsevišķa plānošanas reģiona izveidi, šī gada maija beigās notika Jaunjelgavā. Sēlijas plānošanas reģiona idejas iniciatori aicināja Saeimu un Ministru kabinetu veidot atbalsta instrumentus Sēlijas saimnieciskās infrastruktūras, tajā skaitā valsts ceļu, uzlabošanai. Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna Jaunjelgavā uzsvēra, ka Sēlija atstāta ārpus valsts attīstības shēmas, kas paredz attīstīt deviņas lielās Latvijas pilsētas un 21 reģionālās nozīmes centru. Taču Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs uz šo ideju raudzījās piesardzīgi.
Viens no rezolūcijas autoriem, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks savā lasījumā uzsvēra, ka viens no vietējo varu uzdevumiem ir pārņemt Sēlijas idejas turpmāku popularizēšanu.
Savā prezentācijā “Sēlijas novadu kopdarbība izaugsmei un attīstībai” G. Libeks bija apkopojis informāciju par dažādiem ekonomiskajiem un finanšu rādītājiem, rēķinot vienam iedzīvotājam, salīdzinot ar kaimiņu un citu reģionu novadiem.
Savukārt Viesītes novada domes priekšsēdētājs J. Dimitrijevs uzsvēra, ka svarīgi ir panākt, lai kongresā pieņemtās rezolūcijas nonāk līdz politiķiem un lielāka uzmanība tiek veltīta pierobežas pašvaldību problēmjautājumiem.
