Pārtikas un veterinārais dienests aicina saimniekus karstajā laikā pievērst dzīvnieku labsajūtai īpašu uzmanību.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina saimniekus karstajā laikā pievērst dzīvnieku labsajūtai īpašu uzmanību. Gan lauksaimniecības, gan mājdzīvnieku ilgstoša uzturēšanās karstumā var beigties ar nāvi.
Lopi parasti pārkarst atklātās ganībās, bezvējā vai karstās telpās, suņi un kaķi — ieslēgti telpās vai automašīnās. Lai no tā izvairītos, visiem dzīvniekiem jādod pietiekami daudz vēsa dzeramā ūdens. Govis, aitas, cūkas un īpaši zirgus nav ieteicams laist ganībās pēcpusdienā no pulksten 12 līdz 16. Viņiem jānodrošina nojume vai paēna, lopu novietnēs — ventilācija (bet ne caurvējš). Īpaši tas nepieciešams putniem, kažokzvēriem un cūkām. Ja dzīvnieki ir nomākti, saguruši, viņiem nav spēka, ir karsta āda, ātrs pulss un elpošana, trīc muskuļi, novērojami krampji, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta. Šīs pazīmes liecina par pārkaršanu. Līdz veterinārārsta atbraukšanai pārkarsušais dzīvnieks jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā, viņš jāaplej un jāpadzirda ar vēsu ūdeni, jāliek vēsa ūdens kompreses.
Mājdzīvniekus ganībās mitrās ēnainās vietās apdraud arī asinssūcēji kukaiņi. Odi, dunduri un mušas visaktīvākie ir vakaros, naktīs, kā arī apmākušās dienās. Pēdējos gados vislielākās nepatikšanas dzīvniekiem sagādājuši knišļi. Viņi parasti ir aktīvi no rīta un vakarā, ja dienā ir karsts un mitrs, kā arī vējš, viņi nelido. Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem, knišļu aktīvajā periodā — jūnijā — lopus ganībās vajadzētu laist dienas vidū, ja vien nav pārāk karsts, kā arī naktī līdz saullēktam. Ja knišļi savairojušies masveidā, dzīvniekus ārā vest vispār nevajadzētu!
PVD iesaka izmantot arī dažādus līdzekļus, kas pasargā mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu kodumiem. Asinssūcēji kukaiņi visbiežāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma, piemēram, tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tesmeņa iekaisumus. Par to gan iepriekš jākonsultējas ar veterinārārstu, jo ziedes sastāvā var būt vielas, kuru lietošana dzīvniekiem ir aizliegta.
PVD dienests iesaka saimniecībā esošās medikamentu rezerves papildināt ar preparātiem pret tūsku, aseptisku iekaisumu, alerģiju, šoku, kā arī pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļiem.
