Dziedniecībā krusts ir simbols, ar kura palīdzību cilvēks var aizsargāt sevi. Par to stāsta dziedniece Vita Cipruse.
Dziedniecībā krusts ir simbols, ar kura palīdzību cilvēks var aizsargāt sevi. Par to stāsta dziedniece Vita Cipruse.
“Reliģijā un mākslā krusts ir daudznozīmīgākais, senākais un visbiežāk lietojamais simbols, kuram vēstures gaitā bijušas dažādas formas. Krusts ir ne tikai kristīgās ticības emblēma, bet kopš senatnes arī universālais kosmosa simbols — divas līnijas, kuras krustojas, simbolizē četras debespuses.
Amerikā senāk krusts simbolizēja vēju, kurš nesa auglības lietu, un to uzskatīja par auglības, dzīvības un dabas stihiju simbolu. Budismā krusts vieno augstākās un zemākās sfēras. Ķīnā krustu uzskata par kāpnēm debesīs. Krusta forma mēdz būt dažāda, bet nozīme viena un tā pati. Interesanti, ka krusts vienmēr simbolizē gan dzīvību, gan nāvi.
Svarīgs ir arī materiāls, no kāda gatavots krusts. Zelta krusts simbolizē apgaismību, sudraba — attīrīšanos, pamatmetālu (piemēram, misiņa) krusts — pazemību, koka — tiekšanās simbols.”
Vita Cipruse uzskata, ka pārkrustoties cilvēks pats sev uzliek aizsardzības zīmi. Arī daudziem saviem pacientiem dziedniece iesaka nēsāt krustiņu: “To var darīt jebkurš, bet lielāka nozīme šim simbolam ir tad, ja krustiņš ir iesvētīts. Vēl labāka aizsardzība, ja krustiņš iesvētīts kristībās. Pozitīvi, ka cilvēks tic krusta spējai sargāt.
Ja kāda čakra cilvēkā atvērta un plūst prom enerģija, lietderīgi būtu krustiņu nēsāt uz šīs vietas. Piemēram, ja cilvēks ir pārlieku emocionāls, krustiņš jānēsā cieši ap kaklu. Pārlieku jūtīgiem cilvēkiem — sirds apvidū, bet, ja atvērts un bojāts cilvēka enerģētiskais lauks — uz saules pinuma. To precīzi mācēs noteikt dziednieks.
Arī metāls katram cilvēkam jāpiemeklē individuāli, to nosaka pēc zodiaka zīmēm un citiem faktoriem.
Dziednieces praksē esmu saskārusies ar gadījumiem, kad cilvēks krustiņu nevar nēsāt. Tas spiež, dedzina. Tad jāmeklē enerģētiskais kaitējums, ko nodarījis kāds cits cilvēks. Ir dažādas zīmes, kas liecina, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā, piemēram, ļoti bieži pārtrūkst ķēdīte, kurā krustiņu nēsā, vai arī, ja ķēdīte paliek ap kaklu, bet krustiņš pazūd.
Uzmanīgiem jābūt, ja krustiņu atrod. To nedrīkst paturēt sev, bet jānes uz baznīcu. Atcerieties teicienu — katram savs krusts jānes. Ir rituāls, ar kuru cilvēks savu krustu un līdz ar to negatīvo dzīves pusi atdod citam. Paturot sev atrastu krustiņu, sevišķi, ja tas ir dārga metāla, varat kļūt par upuri.”
