Klintaines pagasta „Lejas Avotiņos” jau piecus gadus saimnieko Giedre un Jānis Zvirgzdiņi. Šajā laikā viņiem izdevies radīt skaistu dārzu, kurā tā vien gribas pakavēties, lai baudītu puķu valdzinājumu.
Klintaines pagasta „Lejas Avotiņos” jau piecus gadus saimnieko Giedre un Jānis Zvirgzdiņi. Šajā laikā viņiem izdevies radīt skaistu dārzu, kurā tā vien gribas pakavēties, lai baudītu puķu valdzinājumu.
Pārceļas no dzīvokļa
–– Savlaik mitām Stukmaņos dzīvoklī, –– saka „Lejas Avotiņu” saimniece. –– Vīrs vēlējās dzīvot lauku mājā, saimniekot, tāpēc nopirkām šo māju. Nu jau piecus gadus dzīvojam te. Audzējam graudus, kartupeļus, turam arī lopus.
Saimnieces lepnums ir gaumīgi iekārtots pagalms. Pati Zvirgzdiņas kundze apgalvo, ka darbs vēl neesot pabeigts.
–– Mūsu sētā bieži iebrauca svešinieki, lai pavaicātu ceļu uz Madonu vai Ērgļiem, — stāsta Giedre Zvirgzdiņa. –– Katrs ar automašīnu brauca, kur gribēja, tāpēc izlēmām laukumu, kur var braukt ar tehniku, ierobežot ar laukakmeņu mūrīti, kurā ierīkots dārza apgaismojums. Tam pa vidu būs liela rožu dobe, jo tās ir manas mīļākās puķes. To gan pagaidām redzu vienīgi sapņos, jo jāved melnzeme, arī rožu stādu vēl nav, taču tas viss būs. Domāju, jau nākamajā vasarā pašā pagalma vidū pumpurus raisīs puķu karaliene.
Izdomā saimniece
„Lejas Avotiņu” pagalmā daudz skaistu lietu. Nokarenās petūnijas pasakainā puķupodā pārvērtušas vecu mucu. Par interesantu dārza dizaina elementu kļuvis senlaicīgs dzirnakmens. Pat ābeles stumbrs, kurš savu laiku jau nokalpojis, atdzimis no jauna. Tā ķeburainajos zaros atradis vietu iekārts puķupods, un ābele, šķiet, uzziedējusi no jauna.
–– Idejas dārza iekārtošanai rodas pašai, –– saka saimniece. — Vīrs gan ne vienmēr ar sajūsmu uztver katru jauno domu, taču galu galā viss izdodas, un kāds dārza stūrītis atkal kļūst košāks.
Neaizsalst pat ziemas salā
„Lejas Avotiņu” saimnieki lepojas ne tikai ar gaumīgi iekārtoto pagalmu. Netālu no mājas ir avotiņš, kurš jau paaudzēm esot apgādājis šīs mājas iedzīvotājus ar ūdeni. Avotiņš ir ļoti spēcīgs. Dobē, kur avots izplūst no zemes, nepārtraukti mutuļo trīs smilšu un ūdens strūklakas.
— Savlaik radās nepieciešamība avotu nedaudz iztīrīt, jo tas bija ļoti piesērējis ar smiltīm, –– stāsta Jānis Zvirgzdiņš. –– Intereses pēc mēģināju noteikt tā dziļumu. Vietā, kur ūdens iztek virszemē, zemē varēju iebīdīt trīs metrus garu kārti un tikai tad izdevās sataustīt cietāku pamatu, taču avots šajā vietā noteikti tikai maina virzienu. Avotā ierīkoju sūkni, un nu mājās vienmēr ir svaigs avota ūdens. Tas neaizsalst pat bargākajā ziemā.
Gribēju izrakt aku mājas tuvumā. Pieci rīkstnieki man norādīja vietu, bet kāda sieviņa apgalvoja, ka ūdens tajā vietā nebūs. Aku izraku, taču tā ir sausa — sieviņai izrādījās taisnība.
