Vallietis Kārlis Ratkevičs fotografē kopš desmit gadu vecuma. Nu brāļu Amtmaņu muzejā Valles pagasta “Zvanītāju Bukās” apskatāma viņa fotogrāfiju izstāde. Taču Kārļa sapnis ir Rīgā iekārtot pašam savu fotostudiju.
Vallietis Kārlis Ratkevičs fotografē kopš desmit gadu vecuma. Nu brāļu Amtmaņu muzejā Valles pagasta “Zvanītāju Bukās” apskatāma viņa fotogrāfiju izstāde. Taču Kārļa sapnis ir Rīgā iekārtot pašam savu fotostudiju.
Sāk fotopulciņā
— Fotografēju kopš desmit gadu vecuma, — stāsta Kārlis Ratkevičs. — Pirmais fotoaparāts bija “FED” markas kamera. Darbojos fotopulciņā un fotografēju ļoti daudz. Kopā ar draugu Andri Garneli izveidojām nelielu fotolaboratoriju un paši attīstījām bildes. Bija interesanti pustumsā vērot, kā uz baltā papīra lēnām parādās attēls. Fotografējām draugus, pasākumus skolā. Tad arī sapratu, ka gribu kļūt par fotogrāfu.
Pirms gada atradu darbu fotosalonā “Flēra” gandrīz pašā Rīgas centrā. Līdz ar to mana saikne ar fotogrāfiju kļuva vēl ciešāka. Varu strādāt ar labākiem materiāliem un, galvenais, gūt informāciju. Cilvēki nāk, stāsta par savu pieredzi, es savukārt atklāju to, ko pats zinu.
Kārlis Ratkevičs fotografēšanu apguvis pašmācības ceļā — lasot grāmatas un specializētos žurnālus, lielākoties gan krievu valodā. — Krievu valoda man sagādā problēmas, taču tekstus, kuri mani interesē, mēģinu izlasīt, — stāsta Kārlis.
Augsti kritēriji
— Fotografēju gan dabu, gan cilvēkus, bet izstādē lielākoties apskatāmas dabas ainavas, sīku dzīvnieciņu makrofotogrāfijas. Cilvēku portretus pagaidām vēl neesmu gatavs rādīt citiem. Neesmu sasniedzis tik augstu meistarību. Fotografēt cilvēku ir nesalīdzināmi grūtāk. Ja no filmiņas izdodas iegūt divus trīs labus kadrus, tas jau ir sasniegums. Grūtākais pat nav sarunāt modeli, bet iekārtot fotogrāfijai piemērotāko vidi.
Man pagaidām nav aprīkojuma, kas nepieciešams fotostudijai. Dzīvoklī Rīgā gan vienu istabu esmu piemērojis šīm vajadzībām un lielāko daļu gaismas ierīču izgatavojis pats. Varētu jau bez tā visa iztikt, taču tad nevar panākt tos ēnu efektus, kurus vēlos. Tas ir mans sapnis — izveidot pašam savu profesionālu fotostudiju.
Iespēja apturēt mirkli
Kārlis Ratkevičs uzskata, ka lielāko daļu laika mēs pārāk steidzamies pa dzīvi un nespējam ne uz mirkli apstāties. Fotogrāfija ir veids, kā šo skrējienu apturēt. Piemēram, braucot ar automašīnu, var ievērot skaistu dabasskatu, kurš vienmēr ir neatkārtojams. Ja paspēj laikus apstāties un to iemūžināt, var iegūt ļoti skaistu bildi. Taču var arī aizbraukt garām, un redzētais paliek tikai tavā atmiņā.
Turklāt fotogrāfijā var realizēt vispārdrošākās fantāzijas. Piemēram, iemūžināt krītošu zvaigzni. Man tas izdevies. Nu plānoju kadrā “noķert” arī zibeni.
Lielu daļu brīvā laika pavadu mežā. Tur var ieraudzīt ļoti daudz neparasta un skaista. Vienmēr man līdzi ir fotoaparāts. Tur tapusi ne viena vien interesanta bilde.
Fotofilmu fans
Kārlis ir fotofilmu fans un drīzumā neplāno pievērsties digitālajām fotogrāfijām. Viņš uzskata, ka, izmantojot filmas, vairāk jādomā par katru kadru, bet, fotografējot ar digitālo kameru, iespējams uzņemt milzīgu kadru skaitu un pēc tam izvēlēties vienu, vislabāko.
