SIA „Skrīveru sēklkopības sabiedrība” paspārnē jau trešo gadu darbojas lauksaimniecības zinātņu doktors Alberts Saulītis, kurš savlaik radījis pašlaik populārāko agro kartupeļu šķirni ‘Mutagēnagrie’.
SIA „Skrīveru sēklkopības sabiedrība” paspārnē jau trešo gadu darbojas lauksaimniecības zinātņu doktors Alberts Saulītis, kurš savlaik radījis pašlaik populārāko agro kartupeļu šķirni ‘Mutagēnagrie’. Kaut gan Saulīša kungs ir cienījamā vecumā, joprojām strādā pie jaunu kartupeļu šķirņu radīšanas. Pašlaik viņš pavairo šķirni, kura, iespējams, ievērojami pārspēs ‘Mutagēnagros’.
Lielākā nezāle
–– Kā sākāt nodarboties ar kartupeļu audzēšanu?
–– Savlaik Vecbebros ieguvu biškopja izglītību, Kandavas apkaimē sāku strādāt par bitenieku, pat izveidoju pirmo paraugdravu Latvijā. Taču dzīve iegrozījās tā, ka biškopība par manu pastāvīgo nodarbošanos nekļuva. Izlasīju selekcionāra Pētera Knapes publikāciju par kartupeļu audzēšanu. Žurnālā „Atpūta” biju lasījis par kāda amerikāņu selekcionāra panākumiem jaunu kukurūzas šķirņu veidošanā un sapratu, ka tieši kartupeļu selekcija ir joma, ar ko vēlētos nodarboties. Kolhozā, kurā strādāju, pēc ražas novākšanas ļoti daudz kartupeļu palika zemē. Radās doma izveidot šķirni, kura būtu tik izturīga pret salu, ka to varētu stādīt rudenī, lai agri pavasarī sadīgtu gluži kā sniegpulkstenītes un dotu ļoti agru ražu. Tagad gan vairs neesmu pārliecināts, vai šāda šķirne vajadzīga, jo tā kļūtu par Latvijas lauku lielāko nezāli. Visus bumbuļus nekad nav iespējams savākt, tie tikai augtu un augtu. Iedomājieties labības lauku, kurā skaisti sakuplojuši kartupeļu ceri! Tā būtu liela problēma.
„Jānīši” pamudina domāt
–– Ar kuru kartupeļu šķirni sākāt izmēģinājumus?
–– Sāku ar agrajiem rožu kartupeļiem, tautā sauktiem par „jānīšiem”. Tā ir pirms apmēram 130 gadiem Amerikā selekcionēta kartupeļu šķirne, kura savlaik bija populāra. Tagad gan to audzē dikti reti, jo tā ir ļoti neizturīga pret slimībām, sevišķi vēzi. Vēža neizturīgas šķirnes nedrīkst audzēt. Taču bija arī tādi kartupeļu ceri, kas necieta no šīs slimības, un tad pirmo reizi sapratu, ka notikusi šūnu ģenētiskā izmaiņa un augs kaut kādā veidā izstrādājis imunitāti pret šo slimību. Sāku meklēt iespēju mutācijas izraisīt paša spēkiem.
Noder mutagēni
–– Kas izraisa mutācijas?
–– Ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc dzīvajos organismos notiek ģenētiskas izmaiņas –– mutācijas. Tās var izraisīt ķīmiski savienojumi, jonizējošais starojums, citi faktori. Žurnālā „Zinātne un Tehnika” izlasīju par jaunā Salaspils reaktora atklāšanu. Tur bija izveidotas iespējas bioloģiskiem eksperimentiem. Arī es tās izmantoju.
–– Vai eksperimentējāt ar „jānīšiem”?
–– Jā. Apstrādājot tos ar mutagēniem, izdevās iegūt vēžizturīgas formas. Izmēģinājumus veicu arī ar ‘Priekuļu visagrajiem’, kas tolaik bija labākā agro kartupeļu šķirne, pazīstama visā Padomju Savienībā. To izveidojis selekcionārs Ērihs Knape. Pats studēju Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, un man bija iespēja veikt dažādus eksperimentus.
Brīnums nenotika
–– Vai visu laiku darbojāties Jelgavā?
–– Tā nebija. Sāku strādāt Priekuļu izmēģinājumu un selekcijas stacijā. Diemžēl tur par maniem mēģinājumiem uzlabot ‘Priekuļu visagros’ īpaši nepriecājās, pat neļāva strādāt. Ja darbs būtu paveikts līdz galam, noteikti būtu izdevies izveidot pasaulslavenu kartupeļu šķirni, tomēr tā nenotika. ‘Priekuļu visagrajiem’ bija vairāki būtiski trūkumi. Bumbuļi bija nelīdzeni, dziļām asnu vietām, daudz sīko kartupeļu. Mēģinājumu gaitā ar mutagēniem izdevās iegūt lielus gludus bumbuļus, taču darbu ar šo šķirni nevarēju turpināt ilgstoši.
Apstaro „vāciešus”
–– Kādu kartupeļu šķirni izmantojāt, lai radītu ‘Mutagēnagros’?
–– Toreizējās Priekuļu izmēģinājumu un selekcijas stacijas direktors Vilis Gaujers no Vācijas atveda ‘Axilija’ šķirnes agro kartupeļu sēklu. Tie nonāca arī manā rīcībā. Šī šķirne bija ar labām garšas īpašībām, taču ļoti neizturīga pret vīrusu slimībām un ātri zaudēja savas īpašības. Nolēmu šos kartupeļus izmantot, lai radītu jaunu agru, ražīgu kartupeļu šķirni, kura būtu pietiekami izturīga pret vīrusiem un laika gaitā nezaudētu savas īpašības.
Darbojas „pagrīdē”
–– Jūs sadarbojāties tikai ar Latvijas zinātniekiem?
–– Nē. Veidojās dīvaina situācija. Krievijas zinātnieki manu darbu atbalstīja un augstu novērtēja. Braucu uz simpozijiem, lasīju ziņojumus. Tajā pašā laikā vietējie funkcionāri, kam kabatā bija partijas biedra karte, bet galvā tukšums un tam visam klāt liela deva egoisma, radīja visdažādākos šķēršļus. Dažs priekšnieks parādīja durvis, cits draudēja stādījumus apart vai kā citādi iznīcināt. Padomju laikos nodarboties ar selekciju individuāli bija teju vai valsts noziegums. Nācās strādāt „pagrīdē”.
Nodarbojoties ar kartupeļu selekciju, man izveidojās sadarbība ar zinātnieku Josifu Rapoportu no ķīmiskās fizikas zinātniski pētnieciskā institūta Maskavā. Šajā institūtā bija nodaļa, kurā pētīja dažādus ķīmiskos mutagēnus. Tās bija ļoti dārgas ķimikālijas, taču man tās izdevās izmantot savā darbā.
Strādā rekordtempā
–– Cik ilgs laiks bija nepieciešams jaunās šķirnes radīšanai?
— Šo darbu paveicu piecu gadu laikā. Principā šķirne pavairošanai bija gatava jau 1974. gadā. Ja izmanto tradicionālās selekcijas metodes, kad par pamatu lieto kartupeļu sēklas, vajag desmit līdz piecpadsmit gadu. Parasti tikai viena sēkliņa no miljona var būt par pamatu jaunas šķirnes radīšanai. Tā, piemēram, savlaik radītas jaunas ābolu šķirnes. ‘Ničnera zemeņu’ ābele atnesta no meža. Dārznieks vārdā Ničners mežā atrada mežābeli ar lieliem āboliem, kuru garša atgādināja zemenes. Tāpat notika ar ‘Trebū sēklaudzi’.
–– Kā ‘Mutagēnagrie’ „izgāja tautās”?
–– Kad biju pārliecināts, ka šī šķirne ir pietiekami laba un konkurētspējīga, piedāvāju to audzēšanai slavenajā Dobeles rajona kolhozā „Nākotne”. Turienes speciālisti piekrita. Tā pamazām, kaut oficiāli neatzīta, šī šķirne iekaroja visu Latviju. To audzēja visos rajonos, bet funkcionāri tik un tā oficiāli to neatzina. Strīdējās, noniecināja, meklēja vainas, taču tā bija un palika pārāka par ‘Priekuļu visagrajiem’, kas ilgus gadus bija agro kartupeļu standartšķirne. Ar to salīdzināja pārējās. Tikai, sākoties juku laikiem un lielajām pārmaiņām, ‘Mutagēnagros’ atzina, un nu jau vairāk nekā septiņus gadus tā noteikta par agro kartupeļu standartšķirni.
Ceļo pa Latviju
–– Kā nokļuvāt Skrīveros?
— Esmu strādājis daudzās vietās –– Priekuļos, Jelgavā, Rīgas rajona Salas pagastā, Daugmalē, taču, mainoties priekšniekiem un viņu attieksmei pret kartupeļu selekciju, nekur neesmu palicis ilgāku laiku. Tikai daži saimniecību vadītāji man palikuši atmiņā kā gaiši cilvēki, kuri atbalsta jaunākās kartupeļu audzēšanas tendences. Nu esmu nonācis Skrīveros, kur SIA „Skrīveru sēklkopības sabiedrība” direktors Aivars Dronka man atvēl izmēģinājumiem laukus, tehniku un darbaspēku. Ir noliktavas, kur glabāt izaudzēto, varu turpināt veidot jaunas kartupeļu šķirnes.
‘Mutagēnagro’ konkurents
–– Pie kā strādājat pašlaik?
–– Kopumā valsts pārbaudei esmu nodevis 12 jaunu kartupeļu šķirņu. Piemēram, agrīnās šķirnes ‘Dadzītis’, ‘Agrie baltie’, ‘Tālmuts’. Pašlaik tās pavairoju, lai varētu sākt audzēt vairumā. Domāju, ka ‘Tālmuts’ nākotnē ievērojami pārspēs ‘Mutagēnagros’.
–– Vai sen sākāt pie tās strādāt?
–– Pagājuši jau daudzi gadi. Izejmateriāls šīs šķirnes veidošanai radīts Krievijā. Dokučajeva melnzemes joslas zemkopības institūtā strādāja selekcionārs Izraēls Kippers. Viņš bija ieguvis ļoti agrīnus kartupeļus, taču tie deva niecīgas ražas. Piedāvāju viņam izveidot ražīgu šķirni, par pamatu izmantojot viņa izaudzētos kartupeļus. Viņš piekrita un atsūtīja man kastīti kartupeļu ‘Talovskij’. Tas notika 1975. gada pavasarī. Izmantojot līdzīgas metodes, kā veidojot ‘Mutagēnagros’, sāku darbu. Nu tas tuvojas noslēgumam.
–– Vai strādājat tikai ar agrīnajām šķirnēm?
–– Pamatā jā, taču esmu izveidojis arī ražīgu vēlīno šķirni ‘Vēlais mutants’ –– tai ir labas garšas īpašības un augsts cietes saturs. No vēlīnām un vidēji vēlīnām šķirnēm vēl ievērojami uzlabota ‘Spīdola’, kas izsenis audzēta šajā apkārtnē. Ir izveidotas jaunas šķirnes: ‘Brūklenīte’, ‘Sniegoga’. No vidēji agrām –– ‘Daugava’. Tās visas ir augstražīgas un perspektīvas.
Labāk garšo cepti
–– Kā rodas jūsu šķirņu nosaukumi?
–– To pamatā vienmēr ir kāda daļa no vārda „mutācijas”. Tas norāda metodi, ar kādu šī šķirne radīta. ‘Mutagēnagros’ gan sākumā gribēju saukt ‘Jelgava 2’ un atkarībā no veida pievienot numuru, taču saņēmu „vadošos” norādījumus, ka šķirņu nosaukumus nedrīkst numurēt. Tā radās ‘Mutagēnagrie’. Savukārt ‘Tālmuts’ veidots no vārdiem „Talovskij” un „mutācija”. Izdevies tīri skanīgs nosaukums.
–– Kā prognozējat kartupeļu selekciju nākotnē?
–– Pašlaik no ārzemēm ieved ļoti daudzas jaunas kartupeļu šķirnes. Vietējiem selekcionāriem arvien grūtāk konkurēt, jo ārzemju speciālisti strādā nesalīdzināmi labākos apstākļos. Slēgts Salaspils atomreaktors, kurā varēja veikt dažnedažādus eksperimentus. Tas ir liels zaudējums. Vietējiem selekcionāriem tomēr vēl arvien ir plašas iespējas strādāt un radīt vietējās šķirnes, kas ir piemērotākas un labākas vietējiem apstākļiem nekā no ārzemēm ievestās.
–– Kā sagatavoti kartupeļi jums pašam vislabāk garšo?
–– Vislabāk cepti, ar nelielu daudzumu eļļas vai tauku. Tad var izjust to garšu. Ja šķirne laba, ceptiem kartupeļiem nevajag nekādu piedevu.
***
FAKTS
‘Mutagēnagrie’ ir pirmā kartupeļu šķirne, kura izveidota ar eksperimentālās mutaģenēzes paņēmienu. Tā ir arī pirmā daudzlīniju šķirne, piemērota praktiski jebkuriem augšanas apstākļiem.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Alberts Saulītis.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1922. gada 12. septembris, Jelgavas aprinķis.
NODARBOŠANĀS: selekcionārs.
IZGLĪTĪBA: lauksaimniecības zinātņu doktors.
ĢIMENE: neprecējies.
HOROSKOPA ZĪME: Jaunava.
VAĻASPRIEKS: grāmatu lasīšana.
