Šodien Neretas pagastā apaļu jubileju svin Daņa Kovaļova. Dzimšanas diena viņai gan bija vakar, taču apsveicēji ciemos nāk šodien. Daņa Kovaļova Neretas pasta nodaļā strādā 30 gadu.
Šodien Neretas pagastā apaļu jubileju svin Daņa Kovaļova. Dzimšanas diena viņai gan bija vakar, taču apsveicēji ciemos nāk šodien. Daņa Kovaļova Neretas pasta nodaļā strādā 30 gadu.
Par skolotāju nekļūst
Pilskalnes meitene Daņa pēc Neretas vidusskolas absolvēšanas vēlējās kļūt par skolotāju. Vienu gadu skolā pat nostrādāja un lūkoja, kurā mācību iestādē šo profesiju apgūt. Bet tad liktenim labpatika pilskalnietes nodomus mainīt.
— Darbs skolā patika, bet bija pārāk nervozs, un radās veselības problēmas. Tobrīd Neretas pasta nodaļā bija brīva telefonistes vieta, mierīgāku nodarbošanos meklējot, pieteicos, — stāsta Daņa Kovaļova. — Mainīju arī dzīvesvietu, apprecoties no pilskalnietes kļuvu par neretieti.
Sapnis būt skolotājai palika neīstenots, bet jubilāre to ne mirkli nenožēlo — viņas īstā vieta ir pastā! 1988. gadā telefoniste kļuva par pasta nodaļas vadītāju, un šis ir jau 31. gads, kurš aizvadīts Neretas pastā.
Uzticīga pastam
Trīsdesmit gadu vienā darbavietā ir daudz, pa šo laiku piedzīvoti gan prieki, gan bēdas, ne reizi vien gadījies arī asaru notraukt. Tomēr Daņa Kovaļova uz darbu arvien dodas ar prieku.
— Strādājot ar cilvēkiem, gadās visādi. Ir neapmierinātie, kuri izgāž dusmas, nedomājot, ka uz mums viņu problēmas neattiecas. Izlamājas un aiziet, pašiem labāk, bet mums asaras birst, — stāsta Daņas kundze. — Tomēr paiet minūtes desmit, un asaras jau nožuvušas, pārestība piemirsta, strādājam tālāk.
Neretas pasta nodaļā tās vadītāja rītos ierodas pirmā, bet mājup aiziet pēdējā. Pati saka: “Uz darbu nāku kā uz svētkiem, zinot, ka tas cilvēkiem vajadzīgs.” Bijuši vilinoši darba piedāvājumi no privātuzņēmējiem, taču Daņa Kovaļova arvien paliek uzticīga pastam.
Ar dziesmām dienas vada
Atpūsties neretietei vislabāk tīk dziedot. Viņa dziedājusi vienmēr — skolas korī, vietējā ansamblī “Kliņģerītes”, nu katoļu baznīcas ansamblī.
— Dziedāt man ļoti patīk, dziedu, kad vien iespējams, — tā Daņa Kovaļova. — Agrāk aktīvi darbojos pagasta ansamblī “Kliņģerītes”, bet, kopš tā vairs nav, dziedu baznīcas ansamblī. Taču arī “Kliņģerīšu” bijušās dalībnieces viena otru un dziedāšanu neaizmirst. Jubilejā visas gaidu ciemos, tad noteikti uzdziedāsim. Gaidāmas arī jautras izdarības, apsveicējas jubilārei vienmēr tādas izdomā.
Būvē māju meitai
Jāatrod laiks arī citām ne mazāk svarīgām nodarbēm, piemēram, lauku mājām Mēmeles pusē, kur dzīvo Daņas sirmā māmulīte. Jāpalīdz arī meitai, kura Mazzalvē būvē jaunu māju.
— Pastā brīvdiena tikai viena — svētdiena, tad jāpaspēj ansamblī padziedāt, mājas darbus padarīt un uz laukiem aizbraukt. Meita Aiga Mazzalvē būvē māju, palīdzam viņai. Braucam arī uz Mēmeli, kur mamma dzīvo. Tā brīvdiena aizrit, — stāsta Daņa Kovaļova. — Savulaik daudz adīju, nu tam nav vaļas, un arī rokas ātri nogurst.
Dāvana — dēla apciemojums
Daņa Kovaļova jubilejā vēlētos saņemt daudz laba vēlējumu, vairāk neko nevajagot. Sapņu dāvana — ārzemju ceļojums — viņai jau bija rudenī, kad svinēja darba jubileju.
— 2. oktobrī apritēja trīsdesmit gadu, kopš esmu pastā, un 4. oktobrī devos uz izstādi “Expo” Briselē. Braucienu sarūpēja “Latvijas pasts”, — stāsta Daņa Kovaļova. — Mans sapnis bija aizbraukt uz ārzemēm, un tas piepildījās. Vēl kādā dzimšanas dienā man uzdāvināja kaķi, bet trīsdesmit gadu kāzu jubilejā — čau—čau šķirnes suni, kas bija vīra sapnis. Tā nu jubilejās sapņi piepildās.
Šajā jubilejā Daņas kundze lielu dāvanu saņēma jau iepriekš — tas bija dēla Sanda apciemojums. Viņš dien miera uzturēšanas spēkos Kosovā un Latvijā nebija bijis piecus mēnešus. Ieradās pirms mātes jubilejas, bet šodien jau dodas projām.
***
Šodien Neretā jubilārei Daņai Kovaļovai, Neretas pasta nodaļas priekšniecei, netrūkst sveicēju, ziedu, labu vārdu. Piecdesmit gadu ir kā audeklā ieausts dzīpars — brīžiem gludi un taisni, brīžiem met cilpas, tomēr jubilāre nezaudē optimismu un darbaprieku.
