Bieži dzirdam aicinājumu — pērciet Latvijas produktus, visu vajadzīgo izaudzēsim paši savā zemē, notiek semināri par produktu audzēšanu, “gardēžu” pasākumi, tomēr sākt audzēt tirgum nemaz nav tik viegli. Kāda ir vietējo produktu audzētāju atsaucība, ieinteresētība iegūt Eiropas Savienības finansējumu, lai sāktu vai attīstītu lauksaimniecības produktu ražošanu, to “Staburags” jautāja biedrības “Aizkraukles rajona partnerība” vadītājai Aldai Paurai.
No 14 paliek pieci
— Cik mūspuses projektu šogad ieguva finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, ko administrē Lauku atbalsta dienests (LAD)?
— Šīgada pavasarī varēja pieteikties LAD izsludinātā konkursa pirmajai kārtai. Nauda mazajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārstrādātājiem bija atvēlēta pirmo reizi, pirms tam mērķauditorija bija lielākoties biedrības. Projektu pieteikumus iesniedza 14 pretendentu, bet finansējumu ieguva tikai pieci — divi biškopji inventāra iegādei, viens lauksaimnieks — garšaugu siltumnīcas rekonstrukcijai, otrs — augļudārza žoga ierīkošanai, bet kāda bioloģisko tēju audzētāja ieguva atbalstu žāvētavas ierīkošanai. Projektu izmaksas bija no četriem līdz 10 tūkstošiem latu, Eiropa finansēja 40 līdz 50 procentu no summas — atkarībā no teritorijas attīstības indeksa. Piemēram, Jaunjelgavā attīstības indekss ir zemāks nekā Koknesē vai Skrīveros. Mūsu reģiona projektiem bija iecerēts ap 70 tūkstošiem latu, taču 52 tūkstoši latu palika pāri, un šo naudu paredzēts tērēt nākamajā konkursa kārtā.
— Kāda bija maksimālā projekta summa?
— 10 tūkstošu latu. Visi pretendenti pieteicās kā primārie ražotāji — saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tie ir lauksaimnieki, kuri nelielā apjomā saražo lauksaimniecības produktus un pārdod tos nepārstrādātus — kartupeļus, ogas, tējas augus, medu. Viņi produkciju drīkst pārdot tikai paši, to nedrīkst pārdot veikalos.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izpratnē tie ir mājražotāji. Savukārt atzītie ražotāji ir tie, kuri savu saražoto produkciju papildina vai pārstrādā, piemēram, medum pievieno dzērvenes, pienu pārstrādā sierā, cep maizi, konditorejas izstrādājumus, un viņi savu produkciju drīkst pārdot veikalos. PVD prasības viņiem ir daudz stingrākas nekā mājražotājiem. Šajā grupā nepieteicās neviens.
Vajag savu
līdzmaksājumu
— Kas notika ar pārējiem deviņiem projektu pieteikumiem?
— To iesniedzēji no projekta īstenošanas atteicās.
— Kāpēc?
— Nav naudas līdzfinansējumam, bet bankas nedod aizdevumu. LAD izvērtē un atbalsta pretendentu cēlo mērķi — sākt lauksaimniecības produktu ražošanu — un prasa arī bankas izrakstu par kontā esošo naudu. Bankas savukārt izvērtē kredītvēsturi, projekta dzīvotspēju un prasa nodrošinājumu, naudas plūsmas plānu nākotnē, vēlas, lai pretendents nekavējoties sāk atmaksāt kredītu, taču augļudārza, mellenāju vai zemeņu plantācijas ierīkotājs ražu un ienākumus gūs tikai pēc ilgāka laika, pat pēc vairākiem gadiem. Bankas tik ilgi negaidīs, ieceres un sapņi pret tām atduras un iznīkst. Nauda vajadzīga, arī kārtojot formalitātes, piemēram, lai saņemtu izziņas, ierakstītu Zemesgrāmatā, izstrādātu tehnisko projektu. Ļoti ceru, ka Hipotēku banka, kļūstot par Attīstības banku, lauksaimniekus atbalstīs. Parasti projektus iesniedz tie, kas kaut ko jau ražo, un viņiem ir regulāri ienākumi.
Bez “pelēkās zonas”
— Naudas trūkums ir galvenais padošanās iemesls?
— Ir arī citi iemesli. Piemēram, jābūt samaksātiem visiem nodokļiem, laikā jāiesniedz ienākumu deklarācija — Valsts ieņēmumu dienests visu stingri pārbauda. Visam jābūt legālam, bez “pelēkās zonas”, bet ne visi tam ir gatavi. Jāiesniedz dokumenti, kādus prasa LAD, jāsniedz papildu skaidrojumi, un daudziem tas nepatīk — ir vajadzīga liela pacietība un uzņēmība. Pie LAD pārstāvjiem jābrauc uz Ikšķili, arī tie ir izdevumi. Tas nav viegli, daudz vieglāk ir uzrakstīt projektus citās programmās un gūt atbalstu, piemēram, tautastērpu iegādei — dziedāšanai un dejošanai.
Tomēr aicinu mazos ražotājus sadūšoties un piedalīties kārtējā projektu konkursa kārtā — tai var pieteikties visi ražotāji, izņemot tos, kuri jau startējuši Lauku attīstības programmas pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija”. Iesniegumus biedrībā “Aizkraukles rajona partnerība” pieņems no 27. novembra līdz 27. decembrim, palīdzēšu pārbaudīt, vai viss atbilst kritērijiem, paskaidrošu nesaprotamo. Dažkārt cilvēki, izlasot Ministru kabineta noteikumus, konkursa prasības, visam atmet ar roku, jo viņiem šķiet, ka uzrakstīts pārāk sarežģīti un viņi neko nesaprot. Mūsu biedrība ir domāta, lai palīdzētu un atbalstītu. Šajā kārtā Aizkraukles reģionā lauksaimnieki varēs izmantot 89,8 tūkstošus latus lielu Eiropas finansējumu, bet nākamajam gadam plānots 200 tūkstošu latu.
Ir cilvēki, kuri neieguva finansējumu iepriekš un projektu iesniegs atkārtoti. Piemēram, kāda pretendente vēlējās iegūt naudu ārstniecības augu audzēšanai vecmāmiņas zemē, taču zemei jābūt īpašumā vai nomas tiesības jānostiprina Zemesgrāmatā. Pirmajā kārtā viņa netika, bet tagad formalitātes ir nokārtojusi un iesniegs projektu vēlreiz. Projektu iesniegumu veidlapa un sīkāka informācija ir mājaslapā www.lad.gov.lv, kā arī www.aizkrauklespartneriba.lv. Gan primārie, gan atzītie ražotāji var attīstīt un modernizēt lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un pirmapstrādi, radot noformētu, iesaiņotu produktu.
Pats zina
vislabāk
— Vai pretendenti izmanto profesionālu projektu rakstītāju pakalpojumus?
— Parasti jau cenšas rakstīt paši, bet dažkārt viņu vietā to dara citi. Vienmēr esmu uzsvērusi, ka par pašu neviens cits projektu labāk neuzrakstīs, jo tu pats zini, kas tev ir vajadzīgs, kādas ir iespējas, tu pats pārzini lauksaimnieciskās ražošanas nianses. Piemēram, kurš gan cits labāk zina bišu dravu kā pats biškopis? Dažkārt profesionālie projektu rakstītāji uzraksta projektus, kas tā arī paliek uz papīra.
— Jūs kā biedrības vadītāja arī rakstāt projektus?
— Pašlaik rakstu biedrības pieteikumu starptautiskajam projektu konkursam —paredzēts, ka varēsim sadarboties ar līdzīgām citu Eiropas Savienības valstu biedrībām, iesaistot mazos lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus. Pieteikums jāiesniedz līdz 22. novembrim.
