Aizkraukles rajonā pērn pieaudzis onkoloģisko slimnieku skaits. Galvenokārt tāpēc, ka cilvēki ar savām kaitēm laikus nav vērsušies ne pie ģimenes ārsta, ne onkologa.
Aizkraukles rajonā pērn pieaudzis onkoloģisko slimnieku skaits. Galvenokārt tāpēc, ka cilvēki ar savām kaitēm laikus nav vērsušies ne pie ģimenes ārsta, ne onkologa.
Jau vienpadsmito gadu Aizkraukles rajona onkologs ir Ziedonis Mauliņš. Viņa aprūpē ir simtiem onkoloģisko slimnieku, kuriem šī saslimšana diagnosticēta dažādās stadijās. Par onkologa darbu un iespējām uzvarēt vēzi “Staburaga” saruna ar Mauliņa kungu.
Neatnākt par vēlu
— Kā laikus konstatēt ļaundabīgo slimību?
— Pieaugušajiem no astoņpadsmit gadu vecuma reizi gadā nepieciešama ādas un mutes dobuma apskate, kā arī vairogdziedzera un perifēro limfmezglu pārbaude, bet reizi divos gados jāveic plaušu fluorogrāfija.
Sievietēm reizi gadā jāapmeklē ginekologs, bet pēc četrdesmit gadu vecuma jāveic krūšu mammogrāfija. Sākoties menopauzei, ginekologa apskatēm jābūt divreiz gadā.
Vīriešiem pēc četrdesmit gadiem, īpaši smēķētājiem, katru gadu jāpārbauda plaušas. Jāuzmana prostatas dziedzeris un reizi gadā jāizmeklē taisnā zarna.
Sievietēm visizplatītākais ir krūts un olnīcu, vīriešiem — plaušu un prostatas vēzis. Tas diemžēl ir tāpēc, ka ik otrais pacients, kuram atklāts ļaundabīgais audzējs, pie ārsta ieradies par vēlu.
Lai tā nenotiktu, tiklīdz organismā jūtamas kādas izmaiņas, jādodas pie ģimenes ārsta vai uzreiz pie onkologa. Vēzi var ārstēt, ja to atklāj agrīnā stadijā. Ja ģimenē kādam bijusi onkoloģiska saslimšana, tad risks saslimt ir lielāks.
Var izvēlēties ārstēšanās vietu
— Ja pacientam ir pietiekami naudas un viņš varbūt neuzticas savam ģimenes ārstam, kur viņš var doties, lai pārbaudītu, vai nav saslimis ar kādu onkoloģisku kaiti?
— Vispirms vēlams pie manis. Pieņemu slimniekus Aizkraukles poliklīnikā pirmdienās un trešdienās no pulksten 14 līdz 17. Var nākt bez ģimenes ārsta norīkojuma, samaksājot tikai 50 santīmu pacienta nodevu. Ja konstatēts, ka tā patiesi ir onkoloģiska saslimšana, pacientu var ārstēt tepat vai arī nosūtīt uz Rīgu. Uz Rīgu slimnieks pats var doties arī uzreiz. Tur šos slimniekus ārstē Latvijas Onkoloģijas centrā, Stradiņa slimnīcas onkoloģijas centrā un klīnikā “Linezers”.
Informāciju saņem bez maksas
— Kas slimniekam vajadzīgs, ierodoties uz konsultāciju Latvijas Onkoloģijas centra poliklīnikā vai dodoties uz stacionāru?
— Ģimenes ārsta nosūtījums, slimokases dalībnieka reģistrācijas karte, apdrošināšanas polise, pase un sociālo grupu apliecinošie dokumenti. Bezmaksas informāciju par to var saņemt pa tālruni 8003003.
Reģistrā visu mūžu
— Jūs teicāt, ka onkoloģisko slimnieku skaits Aizkraukles rajonā pieaug.
— Diemžēl. 2002. gadā rajonā pirmo reizi reģistrēta onkoloģiskā saslimšana 152 pacientiem, 2003. gadā — jau 171. Pirmo reizi minu tāpēc, ka nereti pēc izveseļošanās dažs slimnieks pēc gadiem saslimst vēlreiz.
Onkoloģiskie pacienti ir īpašā vēža reģistrā, kurā paliek visu mūžu. Tas tāpēc, ka cilvēkiem regulāri jāpārbauda veselība, pat tiem, kuri vēzi uzvarējuši un izveseļojušies.
Mirstība nepieaug
— Pēdējos gados slimnieki ar vēzi iemācās “sadzīvot”, tomēr ne visi. Vai šo slimnieku mirstība Aizkraukles rajonā ir liela?
— 2002. gadā miruši 97, pērn — 98 pacienti. No šiem 98 slimniekiem 26 aizgājuši mūžībā ar pavisam ko citu — infarktu, insultu vai gājuši bojā nelaimes gadījumā. Apmēram tikpat daudz mirušas sievietes, kurām jau vairāk nekā 75 gadi un kuras uz profilaktiskajām pārbaudēm regulāri nenāca.
Apmeklē visā rajonā
— Jūs pieņemat tikai Aizkrauklē vai arī citur rajonā?
— Vismaz reizi gadā cenšos pabūt visās Aizkraukles rajona apdzīvotajās vietās. Nupat biju Vallē un Kurmenē. Tur tiekos ar slimniekiem, nereti, cilvēku pirmo reizi izmeklējot, jūtu, ka jāsāk steidzami ārstēt.
Nevajag baidīties doties pie onkologa, ne jau vienmēr ir ļaunākā diagnoze. Laikus izmeklējot un ārstējot, varam uzvarēt ne tikai sāpes, bet arī pašu slimību.
***
Fakts.
Aizkraukles rajona onkoloģisko pacientu saslimstības reģistrācija pa stadijām:
2002. gadā 1. stadijā — 17,8 %, 2. stadijā — 17,8 %, 3. stadijā — 15,1%, 4. stadijā — 28,3%.
2003. gadā 1. stadijā — 14,7%, 2. stadijā — 18,7%,
3. stadijā — 10,5%, 4. stadijā — 25,1%.
2002. gadā 21% onkoloģisko pacientu slimības stadija nebija nosakāma, bet 2003. gadā šādu slimnieku bija 31%.
