Līdz šī gada 1. martam sešās nacionālo subsīdiju programmas sadaļās bija jāiesniedz pieteikumi valsts atbalsta saņemšanai.
Līdz šī gada 1. martam sešās nacionālo subsīdiju programmas sadaļās bija jāiesniedz pieteikumi valsts atbalsta saņemšanai. Aizkraukles rajona zemnieki nav pārāk aktīvi, jo atbalstam govkopībā un cūkkopībā pieteikušies tikai vidēji 13 procentu reģistrēto saimnieku.
Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Aizkraukles sektora vadītājs Ēriks Kruglinskis atzīst, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, lielākajā daļā programmas sadaļu tiešām saņemts mazāk pieteikumu. Iemesli tam ir dažādi. Saimnieks neievēro samērā stingrās prasības subsīdiju pretendentiem, piemēram, stādījumu platības, nav sakārtota dokumentācija. Viens cūkkopis no Bebriem nevarēs saņemt atbalstu tāpēc, ka laikus neiesniedza Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra (VCIDAC) prasītos pārskatus.
Ir arī kāds pozitīvs rādītājs. Iepriekšējos gados Aizkraukles sektorā ceturksnī saņēma 100—120 pieteikumu govju turēšanas atbalstam, taču šogad saņemts gandrīz 300 pieteikumu. Tas nozīmē, ka lopkopji domā par savas saimniecības nākotni un daudz vairāk ganāmpulku nekā agrāk ir pārraudzībā.
Tomēr kopumā Aizkraukles rajona lauksaimnieki nav pārāk aktīvi. Pēc VCIDAC datiem, 1. martā rajonā bija reģistrēti 34 cūku ganāmpulki, bet pagaidu valsts atbalstam saņemti tikai pieci pieteikumi. Reģistrēti 2662 slaucamu govju ganāmpulki, taču subsīdijām pieteikušies vien 298 saimnieki.
Maz pretendentu ir arī bioloģiskās lauksaimniecības un zemes ielabošanas atbalstam. Nav gan garantijas, ka visi, kuri pieteikušies, naudu saņems. Tāpēc tabulā nav norādīta kopējā pieteikumu summa. Subsīdiju nolikumā sadaļā par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai norādīts, ka viens pretendents var saņemt ne vairāk kā piecus tūkstošus latu. Tā kā subsīdiju programmā šim mērķim atvēlēts 190 tūkstošu latu, atbalstīt var tikai 38 projektus. Pieteikumi gan pieņemti no visiem gribētājiem, taču tos izvērtēs un par naudas piešķiršanu lems Lauku atbalsta dienestā.
Naudas nepietiks arī visiem, kuri pieteikušies atbalstam zemes ielabošanai. Te pieteikumus izskatīs rindas kārtībā, kā būs iesniegti dokumenti par izpildītajiem darbiem. Kopējā summa, kas šogad atvēlēta par meliorācijas sistēmu pārbūves un augšņu agroķīmiskās izpētes atbalstu, ir 100 tūkstošu latu, skābo augšņu kaļķošanai — 234 tūkstoši. Taču pieteiktie darbi valstī kopumā parasti ir par krietni lielāku summu.
