Valsts augstāko amatpersonu uzruna televīzijā Vecgada vakarā līdz šim bija tradīcija, ko ieviesa bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe — Freiberga. Domāju, ka cilvēki uzrunu klausās nevis, lai uzzinātu ko jaunu, bet gaida, ar kādām vārdu pērlēm runātājs atkal paspīdēs. Tā esam tikuši pie “treknajiem gadiem” un citiem trāpīgiem un nereti muļķīgiem izteicieniem, kas kļuvuši par tautas folkloru.
Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis šo tradīciju lauzt un tautu Vecgada vakarā neuzrunāt. Viņš uzskata, ka daudz labāk to darīt 1. janvārī, lai runu noklausītos cilvēki, kuri viņa sacīto patiesi vēlas dzirdēt, analizēt un izmantot publikācijās vai ziņu raidījumos. Līdz šim Valsts prezidents uzrunāja televīzijas skatītājus dažas minūtes pirms gadumijas, kad visi gatavojas Jaunā gada sagaidīšanai. Pēc Andra Bērziņa domām, tas nav piemērotākais brīdis nopietnu vērtējumu vai prognožu izteikšanai. Runai jāizskan ne tikai īstajā vietā, bet arī īstajā laikā. Tāpat Bērziņš nolēmis atteikties no televīzijas apsveikuma Ziemassvētkos, nosūtot to visiem masu saziņas līdzekļiem rakstveidā.
Sākot savu prezidentūru, Andris Bērziņš ne reizi vien izcēlies ar lēmumiem, kas nebija raksturīgi viņa priekšgājējiem. Viņš atteicās dzīvot prezidenta rezidencē Jūrmalā, nerīkoja inaugurācijas pieņemšanu, bet savu mēnešalgu ziedo kādai no Latvijas skolām. Savu publisko tēlu viņš veido citādi nekā pārējie. Tas nav slikti, tikai jāvērtē, kur ikvienā gadījumā ir tā trauslā robeža starp cieņas izrādīšanu un elementāru pieklājību. Kopumā man šī iecere šķiet atbalstāma, jo brīdī, kad attaisīts šampanietis, desmit minūšu veltīt politiskam izklāstam ir lieki. Turklāt cilvēki vēlas dzirdēt laba vēlējumus un pozitīvas lietas, nevis to, ka mums atkal būs jāsavelk jostas. Pati pēdējos gados Jauno gadu sagaidu laukā, nevis istabā, tāpēc prezidenta runu tāpat līdz galam nenoklausos. Līdzīgi ir daudziem citiem, kuri nepavada svētkus pie televizora. Tad prezidenta runa otrā dienā ir kā “uzsildīta zupa”. Domāju, ka 1. janvāris ir īstais laiks, lai to noklausītos, jo tad tai var pievērst lielāku uzmanību. Lai arī zinām, ka nekā būtiski jauna vai radikāla teiktajā tik un tā nebūs, jābūt pārliecībai, ka prezidents redz valsts attīstības kopsakarības un virzienus.
Tomēr gluži bez prezidenta uzrunas Vecgada vakarā iztikt nevar, jo viņš strādā tautai, nevis saujiņai politiķu. Tāpēc ir svarīgi apsveikt iedzīvotājus svētkos, apliecinot, ka esi kopā ar viņiem.
