Pērn profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ārvalstīs pieprasījušas 127 Latvijas ārstniecības personas, vienlaikus nedaudz palielinājusies ārvalstu mediķu interese par darbu Latvijā — informē Veselības inspekcija (VI).
Salīdzinot ar 2012. gadu, pieprasījums no Latvijas ārstniecības personām pēc kvalifikācijas atzīšanas ārvalstīs pērn samazinājies par 40%. Attiecīgi 2012. gadā bija 213 cilvēku, 2011. gadā — 296, 2010. gadā —187, 2009. gadā — 150 cilvēku.
Lielākoties kvalifikāciju ārvalstīs lūguši atzīt pieredzējuši mediķi, kas dzīvo Rīgā un ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tomēr saņemti iesniegumi arī no Liepājas un Daugavpils mediķiem. Visbiežāk profesionālo darbību ārsti izvēlas turpināt Norvēģijā, Vācijā un Lielbritānijā, bet pagājušajā gadā par populāru galamērķi kļuvusi arī Zviedrija.
Vienlaikus ir palielinājies ārvalstu ārstniecības personu skaits, kuras vēlas strādāt Latvijā. VI pagājušajā gadā izskatījusi piecu ārvalstu ārstniecības personu dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā, kas ir divas reizes vairāk nekā pirms gada. Divos gadījumos personas vēlējās iegūt prakses tiesības māsas profesijā, bet trijos — ārsta palīga profesijā. Kvalifikāciju šīs personas bija ieguvušas Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un ASV. Visos gadījumos kvalifikācija nebija atbilstoša Latvijā noteiktajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem.
Pērn Latvijā bija reģistrēti 6967 ārsti, par 35 ārstiem vairāk nekā 2012. gadā. Tas ir lielākais ārstu skaits pēdējo četru gadu laikā — liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija par 2013. gadu.
No visiem ārstiem praktizējuši 6624 speciālisti, arī tas ir augstākais rādītājs pēdējos četros gados. Turklāt ārstu skaitā nav ietverti zobārsti, kuru pērn Latvijā bijis 1476, no tiem 1459 praktizējoši — augstākais rādītājs pēdējo triju gadu laikā.
Tāpat pērn Latvijā strādājuši 1970 ārstu palīgu/feldšeru, tas ir lielākais reģistrēto šo speciālistu skaits kopš 2003. gada.
