Bieži vienīgā iespēja uzlabot savu materiālo labklājību ir sameklēt darbu ārzemēs. Diemžēl cilvēku bezizejas situāciju nereti izmanto krāpnieki, lai iedzīvotos.
Bieži vienīgā iespēja uzlabot savu materiālo labklājību ir sameklēt darbu ārzemēs. Diemžēl cilvēku bezizejas situāciju nereti izmanto krāpnieki, lai iedzīvotos.
Numuru iedod paziņas
Aizkraukles rajona tiesā nolasīja spriedumu 26 gadus vecā rīdzinieka Jāņa Lapsas krimināllietā, kurš apkrāpis vairākus Aizkraukles rajona iedzīvotājus, solot viņus iekārtot darbā Zviedrijā.
Sākās viss pirms trim gadiem, kad cietušie no saviem paziņām uzzināja Jāņa Lapsas tālruņa numuru.
Jānis Lapsa tolaik strādāja Zviedrijā, Stokholmā, labdarības fondā “Goteborga”, kurš patiešām iekārtoja ārvalstniekus darbā Zviedrijā. Tiesas procesa laikā Lapsas kungs atzina, ka viņš vairākas reizes palīdzējis cilvēkiem no Latvijas atrast labi apmaksātu darbu un iepriekš par to samaksu nav ņēmis. Cilvēki viņam maksājuši pēc tam, kad atbraukuši uz Zviedriju un sākuši strādāt.
Nesodāmības apziņa
Taču 26 gadus vecais vīrietis jau ne reizi vien tiesāts par svešas mantas piesavināšanos un naudas izšķērdēšanu. Viņš krāpies gan ar kokmateriāliem, gan apzadzis kādu dzīvokli. Par iepriekšējiem noziegumiem viņam piespriests nosacīts sods. Acīmredzot tas Lapsam nav šķitis pietiekami bargs un radījis nesodāmības apziņu. Tāpēc krāpnieks izdomāja visai vienkāršu, taču ticamu pasaciņu par septiņu celtnieku brigādi, kuru it kā komplektē darbam Zviedrijā.
Naudu viņam izdevās iekasēt gan tikai no sešiem potenciālajiem celtniekiem. Cilvēki viņam zvanīja, un Jānis Lapsa laipnā, lietišķā balsī skaidroja, ka viss esot pavisam vienkārši. Zviedrijas labdarības fondam pa faksu jānosūta pases kopija, un kontakttālruņi, savukārt kādā “Unibankas” kontā jāieskaita 100 latu par “juridiskajiem” pakalpojumiem. Un cilvēki uzķērās uz šī “āķa”, jo 100 latu šķita ne pārāk augsta maksa par iespēju jau drīz pelnīt vairākus desmitus latu stundā. Iespējams, uzticību viesa arī saistība ar labdarības fondu.
Tālrunis izslēgts
Taču krāpnieks pa norādīto tālruņa numuru atbildēja vien tikmēr, kamēr cietušie ar viņu vienojās par darījumu un apstiprināja naudas ieskaitīšanu bankas kontā. Pēc tam tālruņa klausulē skanēja tikai monotona balss, kura zviedru valodā skaidroja, ka mobilais tālrunis izslēgts vai ir ārpus uztveršanas zonas. Apkrāptajiem nācās meklēt palīdzību policijā. Noskaidroja, ka Jāni Lapsu meklē arī Zviedrijas policija.
Kontā seši lati
Sākot izmeklēšanu Latvijā, tiesībsargājošās instances pieprasīja informāciju no bankas par krāpnieka kontu. Izrādās, to patiešām bija atvēris pats Lapsa. Savukārt naudu ar maksājumu karti var izņemt jebkurā pasaules valstī. Šoreiz Zviedrijā. Ērti un droši. Pēc likumsargu pieprasījuma kontu bloķēja. Diemžēl tajā bija palikuši vairs tikai seši lati.
Jāsēž cietumā
Tiesa Jāņa Lapsas darbību kvalificēja kā atkārtoti izdarītu piesavināšanos. Par šo pārkāpumu Krimināllikuma 179. pants paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas.
Lai arī tiesājamais nožēloja izdarīto un solīja atmaksāt zaudējumus, kuri radušies cietušajiem, tiesa atturējās vēlreiz piespriest nosacītu sodu. Nelīdzēja arī fakts, ka Jānis Lapsa darbojas SIA “Celtne—zeme—mežs” valdē un viņam ģimenē ir trīs mazgadīgi bērni.
Jānim Lapsam cietumā būs jāpavada trīs gadi un deviņi mēneši, jo iepriekšējais nosacītais soda termiņš vēl nebija beidzies brīdī, kad viņš izdarīja kārtējo noziegumu, saistītu ar mantas piesavināšanos.
