3. turpinājums. Somijā trūkst labu speciālistu, kādu Krievijā ir ne mazums, bet kuriem savā zemē nav darba. No vienas puses, somi par to priecājas, jo krievi lielāko daļu nopelnītās naudas tepat arī atstāj, iepērkoties veikalos vai izklaidējoties.
(3. turpinājums. Sākums 21. janvārī)
Zināt valodu nav obligāti, bet bez tās nevar
Somijā trūkst labu speciālistu, kādu Krievijā ir ne mazums, bet kuriem savā zemē nav darba. No vienas puses, somi par to priecājas, jo krievi lielāko daļu nopelnītās naudas tepat arī atstāj, iepērkoties veikalos vai izklaidējoties. Jautājām, vai somus pierobežā neuztrauc pārkrievošanās. Somi to “neņem galvā”, jo ir pārāk lieli savas zemes patrioti.
Vai krievi var kļūt par Somijas pilsoņiem? Jā, viņiem ir tāda iespēja, ja vien te ir kādas ģimenes saites vai šajā valstī nodzīvots noteiktais laiks. Somu valodu zināt nav obligāti, jo, iegūstot pilsonību, valodas zināšanas nepārbauda. Taču, lai Somijā atrastu darbu, valoda tomēr jāzina.
Muita “baro” pierobežas iedzīvotājus
Aptuveni desmit kilometru no Somijas un Krievijas robežas, kura ir arī ES ārējā robeža, ir Kimenlakso reģiona pilsētiņa Virolahti. Tā slavena ar akmeņiem. Tie lielā daudzumā vesti uz Krieviju, kur no Somijas akmeņiem būvēti Īzaka katedrāles pamati un grīda, arī ielas un kanāli.
Pēc pārmaiņām lauksaimniecībā un rūpniecībā darbavietu skaits šajās nozarēs strauji samazinājies, taču par lielāko darba devēju kļuvis Somijas—Krievijas robežas Valima muitas kontroles punkts — aptuveni desmit kilometru no Virolahti. Te strādā ap 400 pilsētiņas iedzīvotāju.
Robežsargiem modernākās iekārtas
Tieši satiksmes un robežšķērsošanas uzlabošana šajā apkaimē bija viena svarīgākajām ES finansētajām programmām. Rudeņos pie robežas reizēm veidojas pat 12 kilometru gara automašīnu rinda. Šad tad tā iestiepjas pat pilsētā. Ceļš līdz robežai ir par šauru. Tāpēc lūgts ES atbalsts ceļa paplašināšanai un satiksmes sakārtošanai.
Par tādu robežapsardzes un muitas kontroles sistēmu, kāda ir Valima, latvieši var tikai sapņot. Iespējams, tādu līmeni sasniegsim, kad iestāsimies ES, jo tad Latvijas robeža kļūs par ES ārējo robežu. Robežapsardzes dienests nodrošināts ar vislabākajām iekārtām un transportu. Ir jaudīgas mašīnas, moderni sniega motocikli, saziņas iekārtas. Robežu pārrauga arī no helikoptera, ar kuru var lidot pat pilnīgā tumsā. Robežapsardzei ir savs glābšanas dienests.
Viss atkarīgs no garastāvokļa
Uz robežas ir arī obligātā dienesta karavīri, taču viņus te tikai apmāca, robežapsardzības procesā puiši nepiedalās. Jauniešus varētu mobilizēt tikai krīzes situācijā. Tādu gan nav daudz. Nelikumīgi robežu šķērsot mēģina ļoti reti. Somu robežas sargiem izveidojusies laba sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri ziņo par aizdomīgām personām.
Somu robežsargi stāsta, ka krievu pusē liela problēma ir korupcija un tehniskais nodrošinājums. Somi vairākas reizes dāvinājuši krieviem dažādu aparatūru un iekārtas, lai atvieglotu un paātrinātu viņu darbu, taču bieži kontroles ātrumu Krievijas pusē nosakot nevis tehniskais nodrošinājums, bet gan robežsargu garastāvoklis.
Aiztur meklētus cilvēkus un nozagtus auto
Tā kā šī ir ES ārējā robeža, no somiem prasa lielu atbildību par cilvēkiem, kurus viņi ielaiž valstī. Tālāk var brīvi ceļot pa ES valstīm, var teikt, ES—Krievijas robežšķērsošanas punkts ir tāds kā filtrs. Valima muitas kontroles punktā datubāze saslēgta vienotā tīklā ar visām pārējām ES valstīm, robežsargi var izmantot informāciju par tajās meklējamajiem cilvēkiem un nozagtajiem auto. Katru gadu Valima uz robežas aiztur ap 50 iereibušu autovadītāju, ap 30 nozagtu auto, kuras lielākoties ir jaunas un labas mašīnas. Aiztur vairākus simtus meklēšanai izsludinātu cilvēku.
Alkoholu pērk Krievijā un Igaunijā
Somi parasti no Krievijas cenšas ievest vairāk alkohola, tabakas izstrādājumu un degvielu nekā atļauts, jo Krievijā viss ir lētāks. Par somu kāri pēc alkohola stāsta leģendas. Pašu valstī tas ir ļoti dārgs un nopērkams tikai specializētajos veikalos, tāpēc somi pēc šņabja brauc ne tikai uz Krieviju, bet arī Igauniju.
Nedēļas nogalē no Helsinkiem viņi ar prāmi dodas uz Tallinu, kur divas dienas līksmo uz nedēdu. Tad sapērk alkoholiskos dzērienus, cik var panest, un dodas mājās. Diezgan amizants izskatās sirmgalvju pāris, kuram, ierodoties dzimtenē, vienīgā bagāža ir alus kārbas.
Ceļu policija — autovadītāju bieds
Bieži vien krievi ziemā uz Somiju brauc ar automašīnu, kurai ir vasaras riepas. Robežsargi iebraukt ļauj, taču, ja nedēļu autovadītājs par riepu nomaiņu neliekas zinis, Somijas ceļu policija viņu soda.
Sodi par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu ir ļoti bargi, un labāk noteikumus nepārkāpt, jo ar somu ceļu policistiem neko sarunāt nevar. Uz visiem lielajiem ceļiem izvietotas novērošanas kameras. Ja autovadītājs pārkāpis satiksmes noteikumus, nevar cerēt, ka izspruks sveikā. Ceļu policijas centrālajā birojā pārkāpumu fiksē, un novērošanas kameras pat nofotografē pārkāpēju. Viņš vēlāk mājās saņem soda talonu un arī fotogrāfiju, kurā pārkāpuma laikā redzams pie stūres. Interesanti, ka blakussēdētāja seja parasti nav redzama, lai autovadītājam kādā kutelīgā situācijā nerastos problēmas.
Sods par satiksmes noteikumu neievērošanu atkarīgs no cilvēka algas. To nosaka pēc dienas izpeļņas. Gids stāstīja, ka reiz kāds puisis nogriezies no ceļa neatļautā vietā. Sods par to aprēķināts divu dienu algas apmērā. Neapdomīgajam autovadītājam mūsu naudā bija jāsamaksā 200 latu.
(Turpmāk vēl)
